zelta būrīši, zelta aitiņas

184_1222_shaun-the-sheep-web184pxl

Ar švakiem nerviem un rozā brillēm tālāk nelasīt.

Pēdējā pusgadā līdz ar Cūku gripu ir izplatījusies arī Zelta aitiņu gripa. Tā es saucu meitenes, kas neapdomīgi tīko pēc turciņu Zelta būrīšiem. Bet sāksim nu visu no gala..

Diemžēl ar vien biežāk sastopos ar meitenēm, kas savas neapdomības dēļ iekuļas nepatikšanās. Nesaku, ka izceļos ar īpašu saprātīgumu, un tomēr.Protams, arī es šur tur iekūlos dažādu mērķu vārdā, piemēram, modeļu aģentūras kastingā, kur īpašnieks ļoti tieši un nepārprotami mēģināja ievilināt mani savā (ofisa) gultā. Protams, pat tad, ja atbrauksi pēc neskaitāmu mēnešu domāšanas, tu Kaut Kur vari iekulties, bet nesalīdzināmi mazākās ķezās, nekā sakot jāvārdu pēc pirmā randiņa un pirmajam, kas pasmaidījis piedāvā roku un zelta būrīti.

Es nezinu, bet varu iedomāties, kā tas ir, ja divdesmit un cik gadus Latvijā neviens tev, pelēkai pelei nekādu īpašo uzmanību nav pievērsis, un tad tu te ierodies kūrortā, un pēkšņi izrādās, ka neesi vis pelēka pele, bet visseksīgākā Super Duper Miki Pele. Pirmajam (vai varbūt otrajam) turciņam krīt laimīgā loze, tu aši padomā, kādas perspektīvas tev ir Latvijā (un apdomādama iepriekšējo, ne visai veiksmīgo pieredzi, secini, ka nekas vairāk par veci, kas visu vakaru spaida TV pulti un pieprasa atnest vēl vienu aliņu no ledusskapja, tev nespīd), tu saki sev – tagad vai nekad un meties ar galvu pa priekšu Piedzīvojumā. 

Kā viss notiek realitātē? Latvju daiļava atbrauc uz Turciju, iemīlas `Turcijā` un ar nākamo reisu jau atgriežas pie zvaigžņu solītāja un attopas, ka ir četrās sienās, no kurām netiek laista ārā. Kāpēc? Nu tak tāpēc, ka visur taču esot BĪSTAMI. Ko dara latviešu daiļava? Tā vietā, lai pastāvētu uz kaut kādām elementārām brīvības tiesībām, klusi mājot ar galvu, piekrīt, un saka sev, ka kontrole taču ir mīlestības apliecinājums. „Viņš mani mīl un uztraucas, un tāpēc negrib laist laukā no mājas” – jūs zināt, cik bieži es to esmu dzirdējusi?! Paprasiet turku sievietēm, vai kontrole ir mīlestība? Viņas paraustīs plecus un pasmīnēs, kā eiropietes to interpretē. Jo kontrole ir kontrole un punkts. Viņas tai ir gatavas un akceptē, bet nekad nesauks par mīlestību vai rūpēm.

Vai latviete, kas ir pieradusi būt neatkarīga un brīva, spēj būt laimīga dzīvojot ar kontrolieri (savas brīvības, ne autobusa)? Liekas, ka nav jau tik ļauni sēdēt iekš četrām komfortablām sienām? Bet tu padomā vēl. Ar draudzenēm tu vari tikties tikai savā mājā, Viņa klātbūtnē vai kafejnīcā, kas ir 5min no tavas mājas. Ā, es aizmirsu, ka draudzeņu tev taču nemaz nav. Ja nu tev rodas jautājums, kāpēc nav, padomā rūpīgi. Kur gan lai tu viņas dabūtu, ja no mājas neizej? Runājot par sadraudzēšanos ar viņa radiniecēm, arī te man jāsaka, personīgi nepazīstu nevienu latvieti, kam tuvākā draudzene būtu turciete. Paziņas, ar ko parunāt par iepirkšanos, jā lūdzu. Bet sirdsdraudzene? Ak, aizmirsu nākamo latvietes zeltenes atrunu, ka ja jau ir tik fantastisks vīrs, tad draudzenes nemaz nevajag. Par to gan parunāsim tad, kad būsi padzīvojusi ar savu fantastisko vīru divatā (plus 50 radi) kādu laiku. Un atceries, ka viņš strādās, un strādās daudz, lai nodrošinātu zelta būrīša un tavu mirdzumu.

Viss iepriekš rakstītais attiecās uz ne-konservatīviem turciņiem Stambulā. Stāsts par konservatīviem un reliģioziem turciņiem laukos ir vēl pavisam cits stāsts, pie kura es nemaz pat negribu aizkavēties. Brīnies, kāpēc es pavelkos par šo tēmu? Tāpēc, ka Turcijā ir patiešām forši un lieliski vīrieši un patiešām skaisti un patiesi mīlestības stāsti. Bet kas notiek, kad kārtējā aitiņa ir ieskrējusi zelta būrītī un aplauzusies? Sākas stereotipa kultivēšana, ka turciņi pēc kāzām pārvēršas par monstriem, liek apklāties ar lakatu, dzemdēt trejus bērnus, mazgāt, berzt, vārīt un būt ciešā kontaktā ar visiem 50 viņa radiem. Bet tas, lūk, ir bullshit. Jo pašas vainīgas!

Patiesība ir tāda, ka aitiņas lec pašas un labprātīgi (tiesa gan jautājums, pie cik pilnas apziņas?) iekš zelta būrīšiem pirms iepazīst savu liktenīgo vīrieti. Vai Tu vari iepazīt latviešu vīrieti pa mēnesi, diviem, trim? Kāpēc tev šķiet, ka tu vari iepazīt vīrieti no citas kultūras ar citām vērtībām un tradīcijām mēneša laikā? Un kas tev dod tiesības pēc tam sūtīt tvnetam gaudu pilnus rakstus par to, kā tevi, nabadzīti, ņēma, piemānīja, izmantoja un maldināja? Iepatikās turku vīrietis- nu brīnišķīgi. Iepazīsti, pavēro, paskaties, PADOMĀ mazliet, pavadi kopā laiku (ciemošanās x reiz pa nedēļai nudien neskaitās!) un ja redzi, ka tas, kas tev līdzās šodien ir tas, ko tu vēlies sev līdzās atlikušo mūžu, ja būs lemts, tad lec! Un lec neskatoties uz to, ko teiks apkārtējie.

Ja tu gribi tikai bezrūpīgu dzīvi ar kokos augošu naudu – ok, lūdzu! Bet tad papūlies mazliet un painteresējies vispirms, kāda par to ir cena. Jo par smukām acīm, pat tev, pasaules princese, neviens to naudu pie kājām nebērs. Aizej parunā ar juristu, kāds ir tavs plāns B, ja tu izdomā, ka tev tomēr tāda dzīve vis pie sirds neiet. Domājiet taču ar galvu mazliet, mīļās meitenes. Stambula ir brīnišķīga un dzīva pilsēta, jā, bet tava laime ir atkarīga vien no tevis pašas, by default arī te – pilsētā, kur sirdis pukst straujāk, nekas netiek dots.

 

 

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

3 Comments

  1. Inuta -  25.05.2012. - 07:26

    Sveika, Vendija. Piekrītu Tevis sacītajam un parakstos zem tā. Attiecību modeļi un laimes formulas ir dažādas, bez šaubām. Katram savs un svarīgākais, ka pašiem labi! Ir arī tādi stāsti mums Stambulā, dzīvo pārticībā, kontrolē un ir laimīgas! Kādēļ ne.. Tomēr šis ieraksts nav par tām, kas ir laimīgas, vai kam kontrole nešķiet kas šausminošs. Tas ir tieši par tām, kuras nav ne mierā, ne komfortā ar izvēlēto dzīvi, kuras sūdzas gan draudzenēm, gan publiski internetā, pie kam uzstājīgi vainojot savu partneri, ne savu neapdomāto izvēli. Šis ieraksts ir vien manas mirkļa dusmas.Kādā citā forumā man jautāja, kāda man daļa, kādos būrīšos kura dzīvo? Nekāda, līdz brīdim, kad man jāklausās `Inuta, šausmas, šausmas, kā viņš mani tā` vai jālasa sašutuši raksti internetā. Es izvēlos pateikt tieši, ko domāju, ne smaidot māt ar galvu. Pat ja tas nozīmē nonākt vairāku Stambulas meiteņu melnajā sarakstā :)Un pāri visam – ne viss ir melns vai balts. Ir iespējams būt kopā ar vīrieti, kurš rūpējas, gādā par ģimeni, ļauj sievietei būt sievietei, un neliedz viņai nedz izpausties arī profesionālajā darbībā (priekam, ne naudas raušanai), nedz satikties ar draudzenēm ārpus `teritorijas`.Jaukas brīvdienas vēlot,Inuta

    Reply
  2. turki ir tādi | Mani Turcijas mirkļi -  11.12.2013. - 08:53

    […] raize ir tā pati vecā, kas kopš ieraksta par aitiņām zelta būrīšos. Par meitenēm, kas tikko iepazinušās ar turku puisi, atbraukušas vienu reizi ciemos, varbūt […]

    Reply

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top