pēkšņais ielu tirgus

Pirmā ceturtdiena kopš pārvākšanās pienāca ar pārsteigumu – 10minūšu gājienā no mājām notiek milzu rosība un ielas pēkšņi pārvēršas par tirgu! Un tā vis nebija viena maza ieliņa ar trīs arbūziem un piecām apakšbiksēm, bet vesels kvartāls -kalnā augšā-kalnā lejā ar augļiem, dārzeņiem, sēnēm, aizkariem, apakšveļu, dvieļiem, katliem, čībām un daudz ko citu. Nodomāju, ka labi gan, ka šis viss nenotiek uz MANAS ielas, tak ne iekšā tikt, ne ārā, un visu dienu kāds aurotu pie loga.

Izskatās gluži kā lonlely planet foto, vien priekšstatu par tirgus apjomiem grūti gūt.

Preview

(c) http://www.lonelyplanetimages.com/images/29918

Šodien devos izpētīt to klātienē. Pa vienu sānielu iegāju, daudzkārt griezos pa kreisi, pa labi (kur krāsaināks piedāvājums), kāpu kalnā augšup un no kalna lejup. Jau ikdienā es dzīvoju augļu un dārzeņu paradīzē, medainas aprikozes, sulīgi arbūzi, samtaini persiki, milzu saldie ķirši… tirdziņā tas viss bija tik daudz, ka galva griežas. Paņēmu kilogramu ķiršu (kilo maksāja 3,5 tl, kas ir laba cena. protams, jaunskungs ierosināja, ka likšot man uz piecām lirām, piekritu) un kilo aprikožu. Kartupeļus pārdod vien pa 3 kg kā minimums, trīs sīpolus man arī te nespīdētu paņemt, turku ģimenes ir lielas un viss iet uz apjomu. Piemēram, priekšā stāvošā tante paņēma astoņus (!) kg citronu!

Auditorija pārsvarā apklātās sievietes, kundzes omammu gados, bet bija arī jaunākas, ar visiem bērniem, kas padara neiespējamu pārvietošanos (izlien pēkšņi no pagaldēm ar baigo bļāvienu, piemēram). Apģērbi lielākoties mērķēti uz omēm, gluži kā Imantas galapunkta tirgū. Lielizmēra neformīgas bikses, tumši tradicionālo musulmaņu omju svārki, korķa zoles iešļūcenes. Pie lakatiem gan varēja visādas pērles atrast, bet man tādā karstumā iepirkšanās nebija prātā. 

Mulsinošākā daļa joprojām ir apakšveļu pārdevēji, brangi veči, ka paslepus grauž simitu, un tenorā sauc `māsa, veļa par liru`. Šis tas pa gabalu izskatījās jauki, bet nepatīk doma, ka brangais onkulis iztēlosies, kā tas izskatās uz manis. Lielākā daļa veļas arī XXL izmēra un krūšturi no plastmasas.

Pa vidu visa jezgai ir arī čigānbērni, kas cenšas pārdot ķiplokus, diedelējot naudiņu. Pārdevēju bļaušana esot ar likumu aizliegta, jāpiekrīt, ka klusāks ir nekā pirms gada, bet tik un tā katru manu soli pavada kliedziens `māsa, zemenes par brīvu (uzmetu aci, cena 6 liras)!!!, māsa, divas melones par 5 lirām!!!, māsa, pēdējās apakšbikses, mēs beidzamies!!!!`

Patīk man tāda kolorīti Stambulas mirkļi, mazās devās. Ēdu nu milzu saldos ķiršus un priecājos par atgūto klusumu,

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top