neuron

pļāpīgie neironi jeb kā mainīt prāta shēmas

Pie manis ir atnākusi (uzglūnot no grāmatnīcas augstākā plaukta) Jongeja Mingjura Rinpočes grāmata. Viņš ir pasaulē pazīstams budisma skolotājs, bet taipat laikā ļoti ieinteresēts zinātnē, un kā pats saka, varbūt viņam būtu bijis jākļūst par mehāniķi, jo patīk tehniski visu saprast . Grāmata solīti pa solītim izskaidro daudzas it kā zināmas, it kā pašsaprotamas lietas, bet tik trāpīgi, ka lasu, baudu un šī izpratne palielina apzinātību, par kuru sāku runāt šeit pirms mēneša.

Tas, ko šoreiz gribu piefiksēt, ir zinātnisks izskaidrojums `prāta shēmām`, jeb tam, kāpēc mēs mēdzam reāģēt uz jaunu pieredzi ar vecu reakciju. Jo taču, ik mirklis jau ir JAUNA pieredze, un nav būtiski, kas notika iepriekšējo reizi līdzīgā pieredzē. Piemēram, cilvēkiem, kam ir veģetatīvās sistēmas traucējumi, panikas lēkmes nereti sākas vietās, kur tās iepriekš ir piemeklējušas – ja vienu reizi gadījās veikalā, vai kādā citā ļaužu pilnā vietā, sirds sāks joņot tur arī turpmāk, ja ir gadījusies sabiedriskajā transportā, nākamās reizes gluži kā garantēts gadīsies atkal. Vai cits piemērs – kas minēts arī grāmatā, ja cilvēku ir sakodis suns, viņš baidās no visiem suņiem, neatkarīgi no tā, ka šis žurkas augumā un ar rozā jaciņu mugurā..

apzinatiba

BET, tāpat arī mēs it kā zinām, ka šīs shēmas var mainīt, atkārtojot sev, ka katra pieredze ir jauna pieredze un katrs suns ir cits suns. Rinpoče lieliski apraksta, kā tas darbojas zinātnes līmenī. Un, taču ja zinātne to teju aptaustāmi paskaidro, tas  nudien ir iespējams, un kļūst itin priecīgi! :)

(–) runājot parastā, cilvēkiem saprotamā valodā, šķiet, ka smadzeņu darbību nosaka neironu aktivitātes. Neironi ir sociāli ļoti aktīvas šūnas: tiem patīk tenkot. Viņi pat daudzējādā ziņā līdzinās nejaukiem skolēniem, kas nepārtraukti sūta cits citam zīmītes un sačukstas. Tikai neironiem slepeno sarunu tēmas aptver sajūtas, kurstības, problēmu risināšanu, atmiņu radīšanu, somu un emociju veidošanu. Šīs pļāpīgās šūnas izskatās līdzīgas kokiem: ar stumbru, ko sauc par axon, un zariem, kas stiepjas uz visām pusēm, nosūtot un saņemot informāciju no citām nervu šūnām, kas caurauž muskuļus, ādu, vitālos un sajūtu orgānus. Informācija tiek nodota izmantojot ļoti niecīgas atstarpītes starp tuvākajiem šūnu zariem. Šīs atstarpes sauc par sinapsēm. Ziņojumi, kas plūst cauri atstarpēm, tiek nodoti ķīmisku molekulu, neirotrasmitoru veidā, kas rada elektriskos signālus, ko mūsdienās iespējams mērīt ar EKG. Daži no šiem neirotransmitoriem cilvēkam ir labi pazīstami, piemēram, serotīns, kas ietekmē depresiju; dopamīns, ķīmiski tiek saistīts ar prieka sajūtu radīšanu, epinefrīns, biežāk saukts par adrenalīnu, ķīmisks savienojums, kas veidojas kā atbildes reakcija uz stresu, raizēm un bailēm, bet kam ir arī svarīga loma uzmanības un piesardzības radīšanā. (–)

Neironu darbības izprante nav sevišķi nozīmīga ciešanu vai laimes sajūtas gadījumos, izņemot dažas svarīgas nianses. Kad neironi savienojas, tie veido saiti, kas līdzīga senai draudzībai. Par ieradumu kļūst vienu un to pašu ziņu sūtīšana turp un atpakaļ, tā veci draugi mēdz apstiprināt cits cita spriedumus par cilvēkiem, notikumiem un pieredzi. Šī saikne ir bioloģisks pamats mentāliem paradumiem, sava veida stereotipai reakcijai, kas mums rodas pret dažādiem cilvēkiem, vietām un lietām.

Vienkāršs piemērs, ja bērnībā mani ir izbiedējis suns, tad no vienas puses, manās smadzenēs veidosies neironu saikne, kas atbilst fiziskai baiļu sajūtai, bet no otras, uzskats, ka suņi ir bīstami dzīvnieki. Nākamajā reizē, kad ieraudzīšu suni, šie neironi atkal sāks pļāpāt, atgādināt, ka suņi ir bīstami. Un katru reizi, kad šī tarkšķēšana parādīsies, tā kļūs arvien skaļāka un pārliecinošāka, līdz pilnīgi iesakņosies manī, es domāšu vienīgi par suņiem, mana sirds dauzīsies un es pārklāšos ar sviedriem.

Ko nu ar to iesākt? Radīt jaunus neironu savienojumus – cits suns ir cits suns, un re, šis ir priecīgs un nebēdnīgs, un es viņam patīku. Tā mēs varam radīt jaunu neironu saikni un padarīt to stiprāku. `Spēju vecos neironu savienojumus aizstāt ar jauniem sauc par neironu plastiskumu.`

Citādi no grāmatas Jongejs Mingjurs Rinpoče `Dzīvotprieks. Laimes noslēpuma atklāsme`. Ja augstāk minētais jūs ieinteresēja, noteikt iesaku palasīt grāmatu pašiem.

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

4 Comments

  1. Aivita -  31.03.2014. - 06:34

    Ļoti vienkāršs paskaidrojums kā darbojas NLP. Lai gan tautā ir izveidojies stereotips, ka NLP ir kā ierocis, ar kura palīdzību varam manipulēt ar citiem. Bet, cik es pati esmu lasījusi un klausījusies NLP praktizējošus cilvēkus, tas ir kolosāls paņēmiens pirmām kārtām darbam ar savu psihi un pasaules uztveri. Mēs katrs varam mainīt to, kas mums traucē dzīvot, mainot savu domāšanu jeb neironu spēlītes savās galvās. Ohhhhh cik man daudz vajadzētu strādāt pie saviem tarakāniem!!!!

    Reply
  2. Laima Kota -  31.03.2014. - 16:03

    Trapits! Tieşi par suniem es visu laiku domaju! Mums Anadolu Hisarı apkartne tagad ljoti strauji buvejas un krumaines tiek apbuvetas. İelu sunji, kuri krumaines dzivoja, tiek izdziti. Ta nu vinji, nabadzini, pulcejas baros, klist un visus, kuri gadas viniem pa baram, aprej un pat koz… Vecas kaiminienes vienas nekur neiet, sauc taksi! Es cenşos pielabinaties, jo man iekoda. Esmu gan iegadajusies ultraskanas baiditaju, un suniem, kuri tagad apdzivo pa nakti kaiminu jaunbuvi, lieku edienu un sarunajos latviski. Saprot un ed, bet, kad es saku: “Labais, labais sunitis…” tadiem lieliem suniem, vini astes neluncina. Vini nemaz nezina ka tas ir, kad vinus nedzen kaut kur prom… Ta ka man ir bijuşi tris Kaukaza aitu suni Latvija, kurus dreseju un gajam skolas, macijos sunu psiholoğijas pamatkursu lekcijas, audzeju sevi drosmi ka toreiz, kad man paşai bija suni, kas jokus nesaprot. Tas nav viegli, it sevişki pec negaidita kodiena.

    Reply
  3. Guru -  03.04.2014. - 07:03

    Nesen klausijos lekciju, kur runaja par ludzigu temu. Piemers bija cuskas. Cilveki, kas dodas atvalinjuma uz Australiju, lasa par to, ka tur ir klaburcuskas. Pastaiga vini uzmanas no visa, kas izkatas vai izklausas pec cuskas. Tie, kas par to nelasija, par to ari neuztraucas. Vai 15 reizes parbities no zeme nomestas virves un 16.reize palekt mala no istas cuskas, ir ta verts? Passaglabasanas instinkts, man liekas,cilvekos ir parak specigs, lai ta nemt un mainitu savu apzinu.

    Reply
    • Inuta -  10.04.2014. - 14:12

      Sodien iedomajos, ka japasaka cieminiem, kad atbrauks, ka vakaraa naakot no juuras, uz tacinas pie maajas meedz but vardes :)) Tad atcerejos Tevis rakstito un nolemu neteikt, gan jau vardes paspes pamukt.. Citadi viss, kas viniem bus prata nakot ik reizi majas bus vardes (kuraam es gandriz uzkapu 2 no 20 reizem).

      Reply

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top