turcija charlie hebdo

pārdomas par un ap Charlie Hebdo citā perspektīvā

Mana dzīves filosofija lielā mērā ir strausa politika, jeb `mani tas neskar, kamēr tas mani skar`. Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc man ir samērā viegli iedzīvoties citā valstī un kultūrā. Jo es daudz ko nezinu. Nepārprotiet, es neatbalstu informācijas vakuumu, bet atbalstu to, ka pārāk daudz informācijas arī var nākt par skādi. Man ir pieejami visi nepieciešamie resursi informācijai, bet pie tās nokļūstu vien kampaņveidīgi, tad, kad interesē, vai tad, kad, kā jau minēju, tas mani skar.

Visa tā Čarlie padarīšana mani personīgi neskar, bet es norezonēju uz ierakstiem Latvijas medijos, klab.lv un kādas turku meitenes, kas studē Nīrderlandē, pārpublicētu rakstu Facebook. Tur arī iesaistījos diskusijā ar kādu franču meiteni, un bija interesanta diskusija – interesanti saprast, kā tiek veidots viņas viedoklis, balstīts uz kultūru Francijā. Kā arī interesanti pašai paskatīties no cita rakursa, aizdomāties un nonākt pie sava viedokļa. Un te nu saskāros ar paradoksu, ka, jo vairāk es par tēmu uzzinu, jo citādāks kļūst mans viedoklis. Nav gana apskatīt bildi, kur svētais tēvs emm.. mīlējas ar svēto dēlu un svēto garu. Jo tam, izrādās, ir konteksts. Arī ar kontekstu nav gana, jo tam ir apakšā vairāku gadu desmitu stāsts. Tam, vēl dziļāk, kultūra un vēsture, kā tas ir formējies. (Un tad es aizdomājos, tādu tēmu taču ir simtiem, kurās ir jāiedziļinās, kā cilvēks var visu atcerēties (es nudien apbrīnoju erudītus ļaudis ar labu atmiņu!)?)

Šodien pēc jautājuma, kā to atspoguļo Turcijas prese, paskatījos ziņu portālu (vienu, angliski), kuru pa laikam palasu. Un biju gan pārsteigta, gan nepārsteigta. Šī portāla avīze ir printējusi Charlie Hebdo komiksus, iesaistījusies policija, kaut kādi attēli tikuši mainīti, uz vāka printēti netika, un valdība uzlikusi banu tiem interneta portāliem, kas pārpublicē šos komiksus. Fonā tam vēl arī nesaistīts stāsts par to, ka atkal, iespējams, bloķēs Facebook un Twitter, jo, atkal, iespējams, valdība kaut ko samuhļījusies un pieprasa, ka tas netiek publicēts minētajos portālos. Ja viņi informāciju neizņems, tos nobloķēs. Tātad – nekā jauna šajā pasaulē, viss pa vecam.

Vai pavadot 2 stundas lasot par to, kurš kur ielikts cietumā par uzrakstītu satīrisku poēmu par prezidentu, vai ko kurš domā par Charlie Hebdo gadījumu un radikālo islamu, es ko ieguvu? Var jau būt, ieguvu savu viedokli, bet ko man ar to iesākt? Būtu labāk lasījusi Indras Ābeles `Klūgu Mūks`, lieliska grāmata, lūk, no tās es iegūstu daudz vairāk. Piemēram mērķi dzīvot vēl un vēl vienkāršāk un saskaņā ar dabu.

Lai arī jums nepietrūkst informācijas un uz vispusēju faktu balstīts SAVS viedoklis! Nebaidieties diskutēt, izsakiet savu viedokli un atklājiet sev jaunas perspektīvas caur citu cilvēku viedokļiem!

opinion

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

1 Comment

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top