IMG_20150502_212249

Stambulas stāstiñi: operācija Pele

Ievadam: esam 10 cilvēku uzñēmums ar ofisu Stambulā. No siem 10 Stambulā dzīvo tiesi 3. Pārējie 7 ierodamies pēc vajadzības.

Tāpēc 5min no Stambulas ofisa mums ir uzñēmuma dzīvoklis. 2 stāvi un dārzs.

Operācija Pele

Es ierodos kā vienmēr, pirmdienas naktī, ap 23:00. Pēc 5h cela izkāpju no servisa busa Taksim rajonā, viscauri iemīlotajā Nike sporta tērpā (jo kur tas laiks, kad bija svarīgi, ko kāds padomās). Kā arī es tacu izskatos labi pat maisā, vai ne? Tumsa. Aktīva satiksme. Cilvēki krietni vairāk, kā Rīgā uz Brīvības ielas dienas laikā. Uzlieku kapuci, lai mazāk komplimentu un siltāk.

Ātrā solī turpmākās 20min ar sarkana cemodāna riteñiem grabot ātri soljoju uz mājām. Kreisajā pusë mūzīgie celtniecības darbi, pāris Sīrijas politisko bēglu gimenes uz asfalta, valūtas mainas punkti, arābu disko mūzika no kāda kluba, bankas, mazbodītes, viena viesnīca un divas aptiekas. Celja vidū cepti kartupeli, zalas plūmes papīra tūtinās, sarkans paklājs, cilvēki, kas gaida autobusu, melni vīriesi tirgo pulksteñus un printêtas gleznas. Vecs vīrs ar koka spieki, tradicionālā tērpā, sandalēs, izstiepis roku, arī no Sīrijas. Labajā pusê teorētiski divu, praktiski cetru joslu bulvāris. Dalu celu soloju pa ietvi, dalu pa braucamo dalu. Pa 20min tikai 2 sievietes.

Nodomāju, ka vairākas draudzenes so redzot uzskatītu, ka esmu Ārkārtīgi Drosmīga. Citas pat sakertu galvu. Ienāk prātā arī pāris Turcijā dzīvojosas latvietes un viñu (vai viñu vīru) domas par Taksim rajonu, pasmīnu pie sevis un soloju tālāk.

Tiesi pretim Hilton galvenajai ieejai pagriezhos sānielā pa kreisi, un pusskriesus no kalna lejā (inerce). Elektronikas bodītes, laiski onkuli uz maziem keblīsiem, karnevāla tërpi, mêslu maisi visas ielas garumā. Drosības apsvērumu dēl miskastes Taksim rajonā nav, miskastmaisus jāizliek uz ietvêm konkrêtā laikā. Atkal eju pa braucoso dalu, jo dazhi (daudzi) savus miskastmaisus met ārā pa logu, nepaskatoties, kas ir apaksā (es). Uz stūra koka rati ar augliem, mazbodītê pañemu kefīru brokastīm. Ir 23:00 un brauc miskastmasïna. De ja vu.

Kalna vidū griezhos pa kreisi vēlreiz, klusa, vēsturiska noskaña, pretêji lielpilsētas spozumam un postam pirms 5min. Sarkani mirdzosa izkārtne ziño par viesnīcu. Ārzemnieki ar somām.

Pretim sarkanajai mājai mūsējā. Atslêdzu ārdurvis. Mana dzīvokla ieeja ir no otrā stāva. Atslêga negriezas. Klusi paklauvēju, jo zinu, ka viens no otrā stāva kolēgiem iet gulēt ap 22:00. Durvis atveras, sabucojamies ar kolēgi, kurs sonakt naksnos uz salona dīvāna. Dzeru savu kefīru pie lielā itālu gimenes koka galda, plāpājam par rītdienas kalendāru, mums kopīgas 4 CMO intervijas. Pievienojas arī kolêge no otrā stāva balkona istabas, attopamies, ka mazliet par skalu blaustamies, jo blakus istabā kolêgis gulj. Aizveram durvis.

Vai es zinot par pirmā stāva peli? Nê? Nākamā stunda paiet klausoties stāstā un smejoties.

Baterija beidzās telefonam. Turpinājums sekos..

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top