IMG_20150502_212718

Stambulas stāstiñi: operācija Pele – fināls

Tātad, pārrodos mājās Stambulā, dzeru kefīru ar kolēgiem virtuvē un saku, ka sonakt gulēsu pirmā stāva tumsas istabā. Pirmo reizi. Istabā bez logiem. Tajā brīdī man sāk stāstīt par Peli. Dārza istabā. 

Lūk, pēc garas dienas kolēge sataisījusi siera un riekstiñu plati, atvêrusi vīna pudeli un skatījusies filmu. No stūra izskrien pele, palūr un aizskrien. Tā kā pudele jau pusē, viña nodomā ka rādās un turpina skatīties. Pēc brīza pele izskrien atkal, palūr uz sieru un aizskrien. 

Nākamajā dienā kolêge humānu nolūku vadīta uztaisa smalku siera taku no istabas vidus uz dārzu. Diemzēl siers ir apēsts tikai istabas vidū. Un gultā atklājas peles kakas, pie tam skiet, ka pelei no baltā siera ir caureja.

Kolēge ir veikusi google izpêti, nākamajā naktī peli baro ar riekstiñiem, ieliktiem glāzê ar ūdeni. Pati naksño citur. 

Kad arī tas nelīdz, pa visu istabu tiek izbērtas indes bumbiñas.

Smejamies par to, ka pele pêc barosanas ar smalku balto sieru un pistācijām jau nu indes bumbiñas neêdīs, laiks iet gulêt un man sāk palikt neomulīgi kā pêc spoku stāstiñiem. Pirmajā stāvā vēl nekad neesmu gulējusi, sobrīd tur vispār neviena nav, pirmo reizi naksñosu tumsas istabā, un citā istabā ir pele! Kolêge apzvēr, ka simt punkti pele jau kaut kur beigta vai aizbēgusi.

Nostiepju lejā visas savas mantas, segu, spilvenu un palagu, ar otro piegājienu vafeles, kefīru un ūdens glāzi, ar treso kosmêtikas groziñu un spoguli. Pārvietojos bazīgi metot acis uz peles istabas pusi un paranoiski to visur redzot.

Dross paliek nedross izdomāju baigo plānu, lai pele netiktu manā tumsajā istabā (vispār apsveru atstāt gaismu vai vismaz TV ieslëgtu) kārtīgi nobarikādëju ieeju (durvis) ar puffiem.

Izvelku dīvānu, apsveru, vai gulët uz tur esosā spilvena, vai sava mazā, nolemju, ka laikam mazā, pacelju lielo un… PELE!!! Atlecu nost un man sākas histêriska smieklu lēkme, aizbëgt nav tik viegli, jo esmu taçu nobarikādëjusi izeju/ieeju.. Kolëgis ar kolëgi jau ir klāt, prasa vai viss kārtībā, bet es nevaru beigt smieties par peli, iebarikādësanos no nepareizās puses un gandrīz naksñosanu ar peli zem spilvena. Kādu brīdi nākas viñus pārliecināt, ka tās NAV manas iedomas pëc spoku-peles stāstiñiem.

Abi jau ir atpakal, viens ar miskastgrozu, otrs ar blodu peles medïbām, man sākas otrā smieklu lëkme par so ainu. Operācija pele seko sakāvi, bet es tikmër jau esmu sastiepusi mantas atpakal uz otro stāvu un iekārtojusies kolëges gultā. Citu variantu, kā gulët kopā sajā stundā vairs nav. Nākamās 30min pavadām censoties nesmieties, lai nepamodinātu gulosos, un ir tik forsi kā bërnībā ar draudzenëm pidzammu ballītë:). Ar sausmām atceros, ka aizmirsu vafeles lejā, bet lai jau tiek pelei.

Nākamajā dienā pele tiek redzëta atkal uz dīvāna sëzam, bet kolëgei pietrùka drosmes to iesūkt jau ieslëgtā puteklusùcêjã. 

Apspriedusies virtuvë mës turku stilā kolektīvi visi 5 dodamies lejā ar missiju nokert to peli, lai varëtu atkal apdzīvot pirmo stāvu. Es, latviete inuta, piesakos par operatoru, filmëju misiju. Pele ir zudusi, bet atklājas caurums stùrī. Aizñemamies no kaimiñiem 2 silikona tübas, aizpüsam caurumu, cerot, ka pele ir ieksā, ne ārā. Ar to arī operācija pele tiek oficiāli noslëgta.

Beigas.

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top