Reiz piektdienas naktī ciemos atbrauca Sandra. Ļoti gaidīta. Priekšā divas NEsaplānotas brīvdienas.  Ar mērķi nesaplānotas, lai varētu darīt, kas ienāk (vai neienāk) prātā.

Pēc laiskām brokastīm uz balkona ienāk prātā doties uz Čirali. Jo Čirali ir pludmale, uz kuru nevar nedoties, ja var doties. Pludmales somā dvielis un otrais peldkostīms (nu mazums), sauļošanās krēms un pludmales kleita. Benzīntankā sajūta, ka minišorti ir krietni par mini priekš benzīntanka, bet vairs jau neko. Pēc nepilnas stundas jau esam tur, kur nekas nav par īsu, un vienīgā problēma zem salmu saules sarga ir – kādā pozīcijā iekārtot sauļošanās krēslu, zemāk, augstāk? Pilnīgs kaif-laif. Cilvēku gandrīz nemaz, kluss, kalni pa labi un pa kreisi arī. Jūra priekšā. Kafejnīca ar pazīstamu īpašnieku aiz muguras, var dabūt limonādes jebkurā brīdī.

Ūdens ir lielisks, kā kontrastduša, jo blakus ir upe, no kuras ietek teju Baltijas jūras aukstums. TAS brīdis, man vismīļākais, kad visvairāk endorfīnu lido, ir brīdis, kad pēc izbaudītas, apzinātas peldes, kuras laikā meditēts uz dabu un daudz smaidīts, es apguļos saulē. Tā minūte, varbūt mazliet mazāk, vai mazliet vairāk, iekšā mazliet viss dun no skābekļa piegādes, enerģija un gurdums vienuviet, lieliskā proporcijā. Tajā brīdī iegremdēties, lai būtu ko atsaukt atmiņā citās dienās. Mazās laimītes.

Es tā varētu gulēt visu dienu, Bet, atcerieties, pirmais teikums bija – ciemos atbrauca Sandra. Sandra, tas nozīmē, ka kaut kur ir Jākāpj:) Tiesa gan to es tā pa īstam aptvēru tikai tad, kad jau kāpu. No Čirali pludmales aizstaigājam līdz Olympos pludmalei, un turpat arī ieeja vēsturē par demokrātisku samaksu – 5 lirām. Patīkams vēsums, daba, mūri, tiltiņi, upe, strauti. Bruņurupucis. Sandra absolūti pārliecinoši Kāpj iešļūcenēs un kleitā. Es – jau vairākas reizes esmu minējusi, ka neesmu no kalnu kazu dzimtas. Es varu iet, un daudz, un ilgi, bet pa līdzenumu, lūdzu. Man bail, ka slīdēs un es velšos, ripošu un vispār. Bet ar Sandras fizisku atbalstu uzKāpju arī es, un skats nudien ir tā vērts. Lejupceļā salasām laurulapas un savvaļas oregano.

Atpakaļceļā ejam pa citu – džungļu taku, tumst, ir skaisti. Atceros seriālu Lost. Cenšos to aizmirst. Ar otro piegājienu iznākam no džungļiem, kur plānots. Atgriežamies gar pludmali jau kārtīgā krēslā, vai vismaz tā es to atceros. Pirātu kuģis.

Tepat varētu apsēsties akmeņos, un palikt. Tā vietā M&M končas un popsīga mūzika mašīnā, meitenes atgriežas mājās. Ir ļoti, ļoti labi tā.