buddhas brain

praktiskā neirozinātne jeb Budas smadzenes (1. daļa)

Gribu jums pastāstīt par kādu lielisku grāmatu, kuru tikko izlasīju. Tās nosaukums ir `The practical neuroscience of Buddhas Brain happiness, love and wisdom`, autors Rick Hanson, Ph.D.Tā ir grāmata, kuru turēt pa rokai, un pārlasīt vēl un vēl. Šeit ir izsmeļoša bezmaksas prezentācija angļu valodā, ar izrakstiem no grāmatas un ilustratīviem piemēriem.

Viennozīmīgi šī gada vērtīgākā grāmata neirozinātnē, ko esmu lasījusi. Tā pavisam saprotamā valodā izskaidro, kā darbojas mūsu prāts, un kā mēs ar to varam strādāt, lai burtiski mainītu savas smadzenes, un dzīvotu apzinātāku, laimīgāku un piepildītāku dzīvi. Autors, pamatojot ar pētījumiem neirozinātnē, skaidro, kā ar meditatīvām praksēm un/vai apzināšanos, kas notiek mūsu prātā varam panākt fiziskas izmaiņas savu neironu darbībā, un tātad arī smadzenēs. Vai, pavisam vienkāršiem vārdiem sakot, kā saprast, kas notiek galvā, kad attopamies stresā, negācijās, drūmās domās, un kā to mainīt uz labu. Pat, ja izvēlamies neko nemainīt, šīs zināšanas vien jau ir pussolis pretim izmaiņām. :)

`Tas, kas notiek jūsu prātā, ietekmē jūsu smadzenes, gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi, kā arī otrādi, jo prāts un smadzenes ir vienota sistēma.`

`Mazas, pozitīvas darbības ik dienu rada lielas izmaiņas ilgtermiņā, jo tādā veidā mēs pakāpeniski veidojam jaunas neironu struktūras.`

Neironi veido nervu sistēmu un komunicē caur sinapsēm. Caur prātu (apzināšanos, domām) mēs varam ietekmēt neironu savienojumus. Lai to paveiktu, ir svarīgi saprast, kas ir ciešanu/uztraukuma/negatīvu domu/panikas pamatā, kā un kuri neirotrsansmiteri kādās situācijās tiek izdalīti – piemēram seratonīns regulē noskaņojumu, miegu, norepinefrīns- padara modru, opioīdi samazina sāpes, rada baudu (to skaitā ir endorfīni), kortizols – stimulē amigdalu stresa situācijās, estrogēns – atstāj iespaidu uz libido, atmiņu un noskaņojumu. Dusmas, agresija, panikas sajūta, skumjas, tas nav nekas abstrakts, tām visām ir ķīmisks pamats. Kas nozīmē to, ka ja tās nav radušās no zila gaisa, mēs ar tām varam ko darīt – vispirms pieņemot  (jo tās ir daļa no mums!) – tas atbrīvojot un liekot vietā citu ķīmisku savienojumu (citus neirotransmiterus) caur savām domām/prātu. Te es vienkāršoju, protams. :)

neirozinātne budisms

`Žagars ir stiprāks par burkānu.`

`Mēs mācāmies ātrāk no sāpīgas pieredzes, nekā no patīkamas.`

`Cilvēki strādā smagāk, lai izvairītos no zaudējuma, nekā lai iegūtu.`

Mūsu smadzenes ir veidotas tā, ka tās vairāk izvairās (no briesmām), nekā vēršas pie (kādas ekstras). Tam ir visnotaļ aizvēsturisks pamatojums – svarīgāk bija aizbēgt no dzīvības draudiem, kā dzīvnieka uzbrukums (žagars), nekā tikt pie kāda forša pārošanās partnera vai medījuma (burkāns). Tādēļ negatīvai pieredzei smadzeņu darbībā joprojām ir lielāka nozīme/pēdas/ietekme, nekā pozitīvai. Grāmatā tiek skaisti izskaidrots, kur un kā smadzenēs tiek  nogādāta un noglabāta negatīvā pieredze, un kur un kā pozitīvā. Vairāki psiholoģijas pētījumi mūsdienās pierāda augstāk minētos apgalvojumus. Ir minētas atsauces uz tiem, kam interesē lasīt vairāk.

`Ikdienā mums trāpa pirmie šķēpi jeb bultas (angliski: darts) un otrie šķēpi. No pirmajiem mēs nevaram izvairīties, bet otrie ir mūsu reakcija uz pirmajiem, un tos gan mēs varam iemācīties atpazīt un strādāt ar tiem.`

apzinātība šķēpi

Piemērs pirmajam šķēpam – Tu ej pa tumšu istabu un atdauzi kāju pret krēslu (sāp). No tā nevar izvairīties. Bet tad seko otrais šķēps – dusmas (kurš idiots nolika krēslu istabas vidū?!). Otrie šķēpi nereti aktivizē vēl citus otros šķēpus – Tu vari sākt justies vainīgs par savām dusmām pret kādu, kurš to krēslu nolika istabas vidū, vai žēlums pret sevi, ka atkal kāds, kuru mīli Tevi ir sāpinājis.

Vēl trakāk – nereti otrais šķēps trāpa mums pat tad, kad nav pirmā. Piemēram, Tu atnāc mājās, un tur ir reāls haoss. Tu neesi atdauzījis kāju, nekas nesāp. Vai Tev ir jākļūst dusmīgam par šo situāciju uz bērniem? Ne obligāti. Tu varētu mierīgi savākt mantas, vai likt to izdarīt bērniem. Bet, ja Tev tas neizdodas, tad otrie šķēpi sāk lidot – vilšanās par to, ka lietas nenotiek tā, kā vēlies, dusmas, un pāri visam vēl to var paņemt personīgi (viņiem nav nekādas cieņas pret MANI).

`Pāris sekundēs mūsu smadzenēm tiek dots sarkanais signāls, SNS (simpātiskā nervu sistēma) iedegas kā Ziemassvētku eglīte, stresa hormoni joņo pa mūsu asinīm.`

Tas viss atstāj ietekmi uz kunģa-zarnu traktu, imūnsistēmu, sirdi, un endokrīno sistēmu. Un tieši tik pat būtisku iespaidu otrie šķēpi atstāj uz psiholoģisko pašsajūtu. Grāmatā tiek sīki aprakstīts, tieši kā, kādiem hormoniem un kādām smadzeņu daļām piedaloties, mēs jūtamies trauksmaini vai depresīvi.

`Sāpes ir neizbēgamas, bet ciešanas ir opcionālas.`

sāpes apzinātība

Ko tad darīt? Ja Tu spēj palikt klātesošs šajā brīdī/tagadnē ar jebko, kas uzrodas Tavā apziņā – neatkarīgi, vai tas ir pirmais šķēps vai otrais, BEZ REAKCIJAS uz to, tad tu pārtrauc ciešanu ķēdi tieši tur. Ar laiku, praktizējot, var iemācīties mainīt to, kas uzrodas apziņā – pavairojot pozitīvo un samazinot negatīvo.

Grāmatas autors izsķir 4 stāvokļus šajā ceļā:

  1. Tevi ķer otrais šķēps un Tu pats to neapzinies (sakliedz uz partneri, kurš aizmirsis nopirkt pienu), Tu neapzinies, ka reakcija ir neadekvāta.
  2. Tu apzinies, ka Tevi ir ķēris otrais šķēps (agresija pret partneri par pienu), bet Tu nespēj mainīt savu reakciju – iekšēji Tu vāries par to, bet ārēji izrādi nīgrumu un neapmierinātīvu.
  3. Daļa no reakcijas rodas, bet Tu to neizreaģē – Tu jūties neapmierināts, bet atgādini sev, ka partneris cenšas Tavā labā, un uzmešanās viņam par aizmirsto pienu  neko nemainīs, tikai pasliktinās.
  4. Reakcija nemaz nerodas. Tu saproti, ka piens ir aizmirsts, un mierīgi izdomā, ko iesākt ar partneri.

Psiholoģijā šīs četras stadijas sauc par unconscious incompetence (neapzinātā nekompetence), conscious incompetence (apzinātā nekompetence), conscious competence (apzinātā kompetence) un unconscious competence (neapzinātā kompetence).

buddhas-brain-the-practical-neuroscience-of-inner-peace-rick-hanson-phd-8-728

 

Tas prasa laiku un piepūli, apzināties vecās struktūras un izveidot jaunas. Bet ik katra maza pozitīva darbība aizvieto negatīvo, vairojot laimes sajūtu, mīlestību un viedumu.

Nākamajā daļā par galveno – kā`uzņemt labo`, ar kādām metodēm tieši mainīt neironu savienojumus un vairot laimes sajūtu ikdienā.

Čau, čau!

//Autora mājas lapa: https://www.rickhanson.net/

 

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top