catlolly-wallpaper

15 lietas, ko es iemācījos Turcijā

Vairākas jau kļuvušas par pašsaprotamām, tik ilgi dzīvojot Turcijā, kaut agrāk es nebūtu iedomājusies par tām. Dzīve citā kultūrā un valstī iemāca jaunus paradumus, kā arī viennozīmīgi maina tevi pašu, ja vien nepretojies. Kaut gan.. maina jau arī tad, ja pretojies. 😀 Secība vienkārši random, kas nu nāk prātā.

1. Mazgāt balkonus

Balkoni šeit ir ļoti svarīga dzīvokļa daļa, jo uz tiem gada siltajā laikā, kāds ir gana daudz un gana ilgi, tiek ēstas brokastis, un ne tikai. Antālijā uz balkona pavadām gandrīz vai tik pat, ja ne vairāk laika, kā dzīvoklī. Balkoni ir jātur tīri tāpat kā dzīvoklis, un tam ir vesela procesija. Balkonos ir ūdenskrāns, pie kura piestiprināt šauru šļūteni. Ir arī caurums, kur notek ūdens, tad nu salaistām balkonu un ar gumijas slotu ūdeni dzenam cauruma virzienā. 10min un viss ir tīrs.

photo-Mallorca-vacations-pics-hh_dp15155221

2. Purināt pa logu galdautus, paklājus un segas

Šo brīdi es gaidīju, jo zināju, ka tas pienāks. Es gan joprojām paskatos, vai apakšējais kaimiņš nav izgājis uz balkona. Nerakstītais likums ir nepurināt virs balkoniem, kur tiek brokastots, bet mājas otrā sānā.

balcony_speech_1323635

3. Noteikt melnās tējas stiprumu un garšas atšķirības
Ir `atvērtā` jeb gaišā tēja un ir tumšā jeb stiprā (respektīvi, proporcija, tējas uzlējums pret ūdeni), un katram sava gaume. Kafejnīcās parasti dod stipru. Man patīk vidēji stipra. Kā arī tējai ir svarīgs svaigums, tāda, kura ir uzlieta 2-3 stundas iepriekš, jau  vairs nav taze – un skaitās veca. Bet nu melnā tēja šeit vispār ir Ļoti Svarīga, kā jau sapratāt.

how-to-make-turkish-tea

4. Ēst brokastis vismaz stundu

Brokastis ir ļoti svarīga maltīte Turcijā. Tā nav maizīte ar tomātu,  bet daudz mazu šķīvīšu ar vismaz 2 dažādiem sieriem, gurķi, tomātu, sucuk – garšvielu desu, olīvēm zaļām un melnām, ievārījumu, medu, olu, sviestu, maizi, un gan jau vēl ko piemirsu. Ēšana notiek lēni un nesteidzīgi, papildinot mazās turku tējas glāzes ar tēju.

the-world-s-best-breakfast-which-country-s-morning-meal-is-tops

5. Atstāt atkritumu maisu aiz durvīm

Gan Stambulā gan Antālijā ir tāds vīrs kapici, kura pienākumos ir iznest manu mēslu maisu vakarā un no rīta. Tāpēc turku ģimenēs strīds par to, kurš iznesīs mēslus atkrīt – atliek tikai nolikt plus mīnus attiecīgajā laikā aiz durvīm. Par to un citiem kapici pakalpojumiem mēnesī ir jāmaksā no 10-20 eur.

burak-0801kapak222

6. Neievērot likumus

Neesmu droša, vai šo man vajadzētu aprakstīt. 😀 Bet nu minēsim tādus vieglākus gadījumus – šķērsot ielu pie sarkanā, vai tur, kur nu ne tuvu nav gājēju pārēja, bet trīs joslas. Citus piemērus paturēšu pie sevis, citādi var sanākt pēdējais ieraksts.

7fbf2cac72ad1fa9e1a7b80ca14fdab3

7. Orientēties milzīgā pilsētā

Par šo es esmu lepna, jo man būtībā piemīt topogrāfisks idiotisms, bet Stambulā pirmajos gados es kārtīgi izbraukāju un izstaigāju, un vienmēr ātrāk vai vēlāk atradu mājas. 😀 Tie, kas ir bijuši Stambulā, tagad piekrītoši māj ar galvu, ka tas ir varens sasniegums.

Istanbul

8. Ļauties būt lutinātai

Šis man riktīgi patīk. Es esmu iemācījusies būt mazliet princese :). Tāda, kuru lutina.

catlolly-wallpaper

 9. Samazināt savu privāto telpu

Šis gan nav noticis brīvprātīgi, un neteiksim, ka aiz sajūsmas spiedzu, bet nu esmu apradusi, ka mana privātā telpa ārpus mājas vairs nav metrs, bet varbūt 40cm. Nesen veikalā pārdevēja veica jaunu rekordu, stāvot 20cm no manis, un sekojot tā kādus metrus 10. Sabiedriskajā transportā reizēm nav izvēles, bet stāvot rindās izvēle ir, un turki izvēlas piekļauties viens otram, viņiem vien zināmu iemeslu dēļ.

10. Pastāvēt par to, kas man pienākas

Te gan vēl ir telpa izaugsmei, bet esmu iemācījusies nestāvēt klusu. Reizēm pat bail, cik bieži man gribas iet un par kaut ko iestāties. Jūtu arī saskarsmē ar savējiem Latvijā, ka rosinu iet un sadot tiem, kas dara pāri.

direnis4

11. Čupoties

Par to es gana izsmeļoši aprakstīju šeit.

grouphug

12. Pļāpāt ar svešiniekiem

Un, kas svarīgi – nobalansēt starp dalīšanos privātajā dzīvē, un to, kas tiešām privāts, paturēt sev. Atbildēt pieklājīgi, ne par daudz, ne par maz. Prasīt tiešus jautājumus pretim. Latvijā es nemūžam savam tikko satiktam frizierim neprasītu, kāpēc viņš vēl nav iepazinis savas līgavas vecākus, kāpēc pa 3 mēnešiem jau bildināja, ko dara līgava, ko viņas vecāki, kur būs kāzas, cik maksā viņa dzīvoklis utt utjp.

13. Paciest pat +40* karstumu 

Paciest gan nav tas pats, kas izbaudīt, bet pirmajos Turcijas gados man bija panika jau pie +33*. Tagad pieņemu kā faktu Antālijas karstumu, to, ka miesa slapja, drēbes mitras, elpot īsti nav ko un galvā vate. Tie ir tikai 2 mēneši, un parējais gads ir tā vērts. Pie jūras brīvdienās arī šo nejūt.

11738009_10153046859853034_7048286455386457125_n

14. Samierināties (piedodiet, līdz pieņemšanai vēl kāds gaismas gads), ka ne viss notiek tā, kā sarunāts/plānots 

Jo te viss notiek uz inšallah – šodien nozīmē rīt vai parīt vai pēc mēneša vai sešiem. Vannasistabu mums meistars jau 6 mēnešus rītdienā labo, aizkaru stangu nedēļu šovakar  lika,  un tā tālāk.

images

15. Gatavot ēst

Šeit galvenais nopelns ir vīram, kurš tik sirsnīgi un forši saka paldies par pat ikdienišķām vakariņām, vai par kādu saldo, vai kādu turku lapu tīteni, ka pilnīgi dabīgi rodas motivācija gatavot vēl un vēl. Prieks par viņa prieku un prieks par to, ka man sanāk. Šonedēļ vīra tētis mani saslavēja par kizila ogu marmelādi un sīrupu, nieks, bet tik patīkami!
zeytinyagli-yaprak-sarmasi-her-gun-bir-tarif

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

8 Comments

  1. mm -  21.07.2015. - 20:52

    Oho, ēst brokastis stundu – tas gan man liekas kaut kā mega dīvaini.. Es no rītiem nekādi nevaru laicīgi piecelties, un man tiešām brokastīm atliek nieka 10 minūtes… kas mani nereāli kaitina, jo mūžģi pietrūkst “5 minūtes” un vienmēr pukojos uz sevi, kāpēc nevarēja piecelties 5 minūtes ātrāk un tad kaut cik bez steigas. Bet nu kaut kā nevaru un viss :(

    Bet lai ēstu stundu… uj, nezinu, cikos tad man būtu jāceļas.

    Reply
    • Inuta -  22.07.2015. - 07:00

      Haha, nu tas tikai brīvdienās, pasarg` dies` darbadienā stundu ēst :))

      Reply
    • Līga -  22.07.2015. - 13:41

      Es gan ēdu brokastis stundu un pat ilgāk arī darbdienās. Bet nu es strādāju pie sevis, sāku 11:00 un varu atļauties lēnus rītus.

      Reply
      • Inuta -  23.07.2015. - 12:31

        Es varetu kaut visu dienu est, bet man ilgai esanai vienmer vajag labu kompaniju :) Citadi eshana ir tikai kermena pabaroshana, un daraama aatri :))

        Reply
        • Līga -  24.07.2015. - 12:27

          Nu laba kompānija man vienmēr ir pa rokai :) – es pati. Nemaz nerunājot par suni.

          Reply
  2. inese -  06.08.2015. - 06:46

    un labakais, ka brokastis var est jebkura dienas laikaa, ari jau tad kad ir paestas pusdienas 😀 galvenais lai forsaa vietaa skaisti uzklats galds

    Reply
  3. Inuta -  22.07.2015. - 07:01

    Paldies :)

    Reply

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top