0001

Vidusjūra – Melnā jūra ceļojums ar auto, I daļa (foto)

Šogad Kurban Bayrami jeb Aitu ziedošanas svētku brīvdienas nolēmām pavadīt savādāk nekā tradicionāli pieklātos, un devāmies 2100 km un 6 dienu garā ceļojumā ar auto no Vidusjūras (Antālija) uz Melno jūru (Amasra) un atapakaļ.

0001

Kā attēlā redzat, turpceļā braucām, piestājot Afyon, Eskišehir un Bolu, bet atpakaļ braucām pa citu ceļu, apskatot Safranbolu, piestājot Kastamonu, nakšņojot Ankarā un ciemojoties Konya. Ceļojumu iepriekš neplānojām, skaidras bija tikai divas pieturas – Amasra (mērķis) un Safranbolu. Pārējais viss tika darīts spontāni, pēc sajūtām, vēlmēm un enerģijas daudzuma. Arī viesnīcas iepriekš netikām nobūkojuši.

Izbraucām svētdienā, un todien nobraucām visvairāk km, bet tas dēļ RIXOS Thermal SPA hotel Eskišehir pilsētā, kura lielisko piedāvājumu pamanījām, ēdot vēlās pusdienas Afyon. Afyon ir slavena ar sucuk (speciāla desa), tad nu visas maltītes ir sudžukainas, un vairāku viesnīcu mīnusos bija minēts, ka smaržo pēc desām. :)

Tas, kā mēs to darījām arī turpmākās dienas – kad jutām, ka vairāk negribas braukt, piestājām kur uzēst (meklējot slepenās labās vietas Foursquare) un skatījām booking.com, kādas viesnīcas ir attiecīgajā pilsētā. Esot Afyon sapratām, ka nekā jēdzīga tur nav, toties pēc 2h brauciena ir Rixos SPA viesnīca, kurai ir labākās SPA viesnīcas dizaina diploms un vēl kas tur, bet tas bija sekundāri pēc fakta, ka tas ir termālo ūdeņu SPA un piecas zvaigznes arī runā pašas par sevi. Un cena 58 eur par nakti, kas ir tik pat, cik mūsu nākamās divas viesnīcas bez SPA. Dizains tiešām bija lielisks (pētīju visu kā mākslas galeriju), skats pa logu arī, SPA ne vainas, bet no rīta pilnīgs kaif laif vienai pašai peldēt lielajā sporta salona baseinā, skaļai klubu mūzikai skanot.

DSCN3869

DSCN3870

Pēc brokastīm devāmies apskatīt pašu Eskišehir – pilsēta ar 700 000 iedzīvotājiem un kanālu gandrīz kā Venēcijā vai Rīgā. Skaists rudens ar krāsainiem kokiem (Antālijā palmas īsti krāsu nemaina, tāpēc par košu rudeni biju sajūsmā), grādi ap +23*, brīnišķīgi priekš pastaigas un nesteidzīgas pasēdēšanas uz soliņa/āra kafejnīcā.

DSCN3872

DSCN3876

DSCN3879

Eskišehir ir vairāk kā 4000 gadus sena, bijusi tirdzniecības centrs. Vespilsētā ir ne tikai krāsaini koki, bet arī krāsainas mājiņas. Pēc pastaigas piesēdām uz maziem soliņiem pie maziem galdiņiem, padzert no mazām glāzēm šerbetu (sīrupūdeni), kurš pēc stāstītā un bukletiem tur tiek tirgots jau simtiem gadu.

DSCN3881

Pirms vakars klāt, devāmies ceļā uz Abant, kas atrodas Bolu provincē. Abant ezers ir populārs tūristu (kā izrādījās, īpaši arābu) galamērķis, tomēr tas nemazina tā skaistumu un dabas varenumu. Jo tuvāk Bolu un Melnajai jūrai, jo zaļāki kalni.

DSCN3892

DSCN3895

DSCN3902

DSCN3915

Ezeru mēs mazliet izbaudījām jau vakarā, ēdot vakariņas vienā no divu ezera viesnīcu restorāniem, pirms devāmies uz savu izvēlēto viesu māju Abant ielejā. Šī naktsmītne bija pilnīgs pretstats Rixos SPA (bet par identisku cenu) – tikai 4 dzīvokļu mājiņa, ārkārtīgi vienkārša, manuāla un ar nulli dizaina :). Tomēr tajā visā bija pavisam cita burvība – apkārt esošā daba. Mežs ar mēnesi un nesaskaitāmām zvaigznēm virs tā vērās mums iekšā pa logu (verandā bija divi sarkani IKEA-iski atpūtas krēsli), gaisa temperatūra +13*, telefona zonas un interneta nebija vispār. Totāls klusums un totāla tumsa. Pilsētnieks manī pamira. Un nestrādājošs pods – tāpēc mēs tikām pie vēl vienām atslēgam no blakus dzīvokļa, lai varētu iet uz podu tur.  100m no mūsu numuriņa bija lauku restorāns, turpat dīķī audzē zivis. Mēs uzēdām vien zupu, jo bija jau krietni vēls, un tā bija labākā zupa visa ceļojuma laikā (jogurta zupa ar baklu un kukurūzu). Puisis sacījās sakurināt ogles, jo temperatūra kritīšot vēl zemāka, bet mēs tikmēr aizmigām un nogulējām saldākās 12h kopš Antālijas sutīgās vasaras iestāšanās. No rīta bija tiiiiik daudz enerģijas, vēl saēdāmies lauku brokastis, un kalorijas tērējām ejot apkārt Abant ezeram. Tiem, kam tādu enerģijas uzplūdu nebija, ezeram apkārt jāja ar zirgu vai zirgu pajūgā. Vai arī brauca ar nomātu riteni.

Tā izskatījās no mūsu istabas loga, kā redzat pēc auto, esam vienīgie viesi.

Tā izskatījās no mūsu istabas loga, kā redzat pēc auto, esam vienīgie viesi.

Pēc lauku dzīves un dabas skaistuma Abant, devāmies uz savu gala mērķi – Amasra. Kā jau sacīju, jo tuvāk Melnajai jūrai, jo zaļāki kalni.

DSCN3921

Bet par pašu romantisko Amasru un pārējo ceļojumu nākamreiz. :)

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

1 Comment

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top