NewSeatBelt

klaču tante mūsos jeb ko iesākt ar domām, kuras nebeidzas

Mūsu prāts ir kā enerģiska, sen nevienu nesatikusi, bet pļāpāt izsalkusi klaču tante (vai pat vairākas!) – komentē visu, ko redz. Pie tam ne tikai komentē, bet pamana visādas detaļas, tās interpretējot pilnīgi pa savam. Viņa arī nosoda, izdara secinājumus par šo detaļu nozīmi nākotnē un piešķir tām nozīmi. Klaču tante dzīvo mūsos un nekad neguļ, tā čalo tad, kad lasām žurnālu, skatāmies kādu pārraidi, atceramies kādu notikumu, sarunājamies ar draudzeni vai plānojam nākotni. Rezultātā, tas ko patiesībā redzam var krasi atšķirties no tā, ko katrs no mums saskata, un no tā, kas objektīvi notiek, atkarībā no mūsu iekšējās klaču tantes komentāriem un interpretācijām.

Mēs redzam pasauli nevis tādu, kāda tā ir, bet tādu, kādi esam mēs paši.

Veidam, kādā mēs interpretējam pasauli ir ļoti liela ietekme uz to, kā mēs reaģējam. Kognitīvās uzvedības teorijā to sauc par ABC modeli, kur `A` ir pats notikums, fakts kāds tas ir, `B` ir mūsu interpretācija (klaču tantes komentāri!), kas ir balstīta uz mūsu pārliecību, pagātnes pieredzi, un `C` ir reakcija – emocijas, ķermeņa sajūtas, impulsi rīkoties. Visbiežāk mēs skaidri redzam `A` un `C`, un tādēļ maldīgi pieņemam, ka `A` izraisa`C`, nepamanot klaču tantes (`B`) ieguldījumu visā situācijā. Tomēr notikums (`A`) pats par sevi NAV tas, kas izraisa mūsu reakciju, emocijas un rīcību (`C`). Tā ir mūsu interpretācija par `A`, klaču tantes komentāri, kas rada reakciju.

Ko iesākt?

Ik vienai klaču tantei reiz uznāk pagurums, un viņa pārstāj runāt vai dodas mājup padzert saldu kafiju.

Tā vietā, lai konfrontētu klaču tanti ar loģiku un `pozitīvo domāšanu` (zinātniski pētījumi pierāda šādas pieejas neefektivāti), daudz vērtīgāka pieeja ir pakāpties vienu solīti tālāk no klaču tantes un novērot, kā runas straume (domu plūsma) pati par sevi izbeidzas. Ik vienai klaču tantei reiz uznāk pagurums, un viņa pārstāj runāt vai dodas mājup padzert saldu kafiju. Ar nosacījumu, ka jūs mierīgi stāvat un raugāties uz viņu, nevis iesaistāties diskusijā, vai cienājat ar vēja kūkām! Uz mirkli apstājoties un apzināti novērojot prāta sarunas, mēs rodam iespēju un brīvu telpu sev izvēlēties, reaģēt uz šīm iekšējām sarunām, vai nē. Un, ja jā, tad kā? Ar laiku, praktizējot apzinātības meditācijas, ik viens var iemācīties pamanīt savu iekšējo klaču tanti (B), pieņemt to un ļaut tai iet savu ceļu.

c5ab9f2820165e9ac251b61b3947f255

M. Williams un D.Penman grāmatā`Mindfulness – a practical guide to finding peace in a frantic world` piedāvā kādu meditāciju, kura ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām šī pavasara meditācijām.

Skaņu un Domu Meditācija

Šī meditācija mazpamazām atklāj līdzības starp skaņām un domām. Kā mūsu ausis ir orgāns, kurš uztver skaņas, tā mūsu prāts ir orgāns, kurš uztver domas. Šī meditācija palīdz izprast, ka mūsu domas ir kā radio skaņas fonā, mēs varam tās dzirdēt, vai novērot, bet nav obligāti reaģēt vai darīt to, ko radio balss saka. Kādēļ mēs pieņemam, ka mūsu domas ir precīzs pasaules attēlojums? Mūsu domas ir domas. Tās ir mūsu kalpi. Tās nav mūsu vadoņi. Šī atklāsme var palīdzēt iegūt brīvības sajūtu un pieņemt saprātīgākus lēmumus.

Šo meditāciju vari izpildīt mājās, ērtā pozā, vai tik pat labi, jebkur, kur atrodies – kafejnīcā, darbā, tramvajā, uz velosipēda, dušā..

Ja klausās ar atvērtu prātu, tad ik skaņa ir brīnums, kā dzirdot to pirmo reizi.

Vispirms uz pāris minūtēm pievērs uzmanību savai elpai, elpo dabiski, vien pamani, kā ieelpo, kā izelpo. Kad esi gatava/s, pārslēdz uzmanību uz dzirdi – esi atvērta/s visām skaņām, kuras ir apkārt. Nav nepieciešamības speciāli meklēt skaņas, ļauj tām pašām atnākt pie tevis. Skaņām, kuras ir tālu, skaņām, kuras ir tuvu, kuras ir virs tevis, varbūt zem tevis. Vislabākais, ko tu vari darīt, ir klausīties skaņās, kā vienkārši skaņās. Pamani tendenci piekārt birku skaņām, tiklīdz tās sadzirdi (mašīna, raudošs bērns). Iespējams, ka tu pamanīsi, ka domā par skaņām – piešķir tām nozīmi, vai nosodi (sirēna traucē koncentrēties, stulbais vaukšķis, cik skaista dziesma). Pamēģini atgriezties pie novērošanas, atlaid stāstus par skaņām, ļauj tiem iet. Ja tu pamani, ka tava uzmanība vairs nav pie skaņām, konstatē faktu un draudzīgi atved sevi atpakaļ pie uzdevuma būt atvērtam skaņām. Pēc pāris minūšu būšanas atvērtam skaņām, pārslēdzies uz savām domām. Turpini šo pašu uzdevumu ar tām – pamani, ka tās ir, pamani tās kā mākoņus debesīs, tie ienāk, uzkavējas, un aiziet. Ja iespējams, pamani brīdi, kā domas pēc brīža izšķīst tavā prātā. Kad jūties gatava/s, atgriezies pie savas elpošanas (tā vienmēr ir ar tevi!), un pēc pāris elpu novērošanas, atgriezies šeit&tagad.

skaņu un domu meditācija

Inuta meditē Antālijas kalnos

Ne vienmēr ir 10, pat ne 5 minūtes laika, bet ļoti centrējošs (iekšējā miera un spēka dodošs) efekts ir pat tad, ja tikai minūti, gaidot pasūtījumu kafejnīcā, izvēlies novērot skaņas visapkārt. Man tik ļoti tas ir iepaticies, ka daru to bieži un visur, Starbucks kafejnīcā (cilvēku čalas, jūras šalkoņa, mašīnu motori, suņu rejas, vējš kokos), piknikā kalnos (putni, bites, bērnu smiekli tālumā), pat tagad, rakstot (veļasmašīnas griešanās, kaķis dzenā čiekuru, galva džinkst). Ja klausās ar atvērtu prātu, tad ik skaņa ir brīnums, kā dzirdot to pirmo reizi.

Audio meditācijai angļu valodā seko šai saitei:

http://rodaledigitalbooks.com/Promo/05%20Meditation%205%20-%20Sounds%20And%20Thoughts%201.mp3

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top