antālija kempings

pirmā kempinga pieredze Turcijā (foto)

Jūs teiksiet, ka vasara ir beigusies, kāds vairs kempings? Tomēr Antālijā tieši tagad ir pats labākais laiks, kad izbaudīt atpūtu dabā. Dienas vairs nav pārāk karstas (patīkami +28*), bet naktis vēl nav pārāk aukstas (+18*). Vidusjūras ūdens ir atvēsinošs, bet ne auksts un saule sildoša, ne dedzinoša.

Telti, guļammaisus un matračus iegādājāmies vasaras vidū ar domu, kad jūras līmenī paliks par karstu, brauksim nakšņot kalnos. Ap to pašu laiku Turkish Airlines piedāvāja akcijas lidojumus  un maniem Stambulas kolēģiem patika doma atlidot uz Antāliju oktobrī, lai kopīgi dotos kempinga piedzīvojumā.

Čirali – Olympos esmu bijusi jau vairākkārt, un tieši Čirali ir viena no manām mīļākajām Antālijas pludmalēm, ar tās neskarto dabu, kalnu ieskauto ainavu un nosķirtību no citiem atpūtniekiem. Ja nu tomēr pēkšņi gribas  būt starp cilvēkiem, 2-3km uz Olympos pusi var satikt gan hipijus, kas pludmalē spēlē dažādu tautu mūziku, gan jauniešu bariņus ar aliņu, gan restorānus/kafejnīcas pārdesmit metrus no pludmales, ar ūdenspīpi vai zivi vakariņās.

Kempingu iepriekš nerezervējām, bet bijām noskaidrojuši pa telefonu aptuvenās cenas (4.5-6eur par personu viena diennakts), un to, ka Čirali pludmalē līdzās ir trīs dažādi kempingi.  Pēc apmēram stundas brauciena ar auto no Antālijas un pārtikas iepirkšanas pa ceļam, bijām klāt galamērķī. Vienā no kempingiem pludmalē teltis būvēt nebija ļauts, kā arī saimniece kā sēdēja un lasīja grāmatu, tā arī palika sēžot un lasot, mūs ieraugot. Tikmēr Pan Camping smaidošais saimnieks mūs sagaidīja sirsnīgi un laipni izrādīja un izstāstīja visu, kas mūs interesēja. 15 liras (4.5 eur) par dienu, ir duša, tualete, un virtuve, kur gatavot ēst. Teltis iespējams būvēt gan iekšā, dārzā, gan ar skatu uz jūru.

antālija kempings

antālija kempings

Rudenī saule noriet jau ap pusseptiņiem, paspējām iekārtoties un devāmies atpūsties un priecāties par pilnmēnesi pie jūras. Aiz muguras paliek miglā tīti kalni.

antālija kempings

antālija kempings

antālija kempings

antālija kempings

Vakariņās dārzeņi un tunčmaizes, un pēc naksnīgām sarunām pēc pusnakts dodamies gulēt. Gaismas kempingā tiek izslēgtas, bet pilnmēness ir tik spožs, lai bez luktura naktī atrastu tualeti vai dotos romantiskā pastaigā. :) Kā izrādās, gaļi dzied ne tikai saulei lecot, bet arī divos un piecos naktī, vai kad nu tiem ienāk prātā. Ap septiņiem no rīta debesis virs jūras krāsojas rozā, aizveru acis, atveru acis un saule jau ir uzlekusi.

kempings antālijā

Ir tikai astoņi no rīta, bet tas šķiet pats īstākais laiks, kad doties uz pārdesmit metru tuvo pludmali un sākt dienu ar peldi Vidusjūrā. Klusums, vēl neviena paša cilvēka, tikai jūra, zivis ūdenī zem manis, kalni apkārt un saule debesīs. Ūdens ir burvīgs, rāmi viļņojas, tik dzirds, ka pat tālu no krasta var redzēt dziļumā. Kādu stundu, bet varbūt vairāk (jo laikam šeit nav nozīmes, un telefons ar pulksteni teltī) pasildos turpat uz karstajiem akmeņiem un diena var sākties.

dscn4453

Šodien mums plānots doties uz Olympos senās pilsētas mūriem – 3km pārgājiens gar jūras krastu. Un vēl apmēram tik pat pa Olympos. Bruņojušies ar ūdeni, riekstiem, rozīnēm, piemērotiem apaviem un galvassegām, dodamies ceļā. Vēl pavasarī Olympos ieejas maksa bija 5 liras (1.5 eur), bet tagad jau 20tl (6 eur). Pārsteigums negaidīts, bet, ja vien nav Muzeju karte (Muze kart), neko darīt. Enerģijai ejot uz beigām, nolemjam vispirms iziet pa taisno cauri teritorijai, nonākot Olympos hipijiskajās kafejnīcās, kur var ēnā padzert tēju un uzēst gozleme (pankūka ar sieru, spinātiem vai kartupeļiem, pēc izvēles). Pārliecināmies pie sarga, ka tiekam ar to pašu biļeti atpakaļ, un dodamies ēst. Šeit ir vērts pieminēt, ka, ja izvēlaties palikt bungalo vai pansijā Olympos, lai nokļūtu pludmalē, jums būs jamāksā šī 20 liru ieejas maksa, jo starp Olympos ciemu un pludmali ir antīkā pilsēta. Tiem, kas paliek ilgtermiņā, esot iespēja iegādāties lētāku `nedēļas caurlaidi`, tiesa gan pie kasēm rakstiskas informācijas par to nav.

kempings antālijā

Lielisks turku koncepts – novelc apavus un iekārtojies uz matračiem pie zemā galda. Skan laba mūzika, ēna veldzē un ir tik labi, ka var aizmigt. Ko daži no mums arī izdara. Arī šeit bez apkalpojošā personāla citu cilvēku nebija, tā nu netraucēti kādu stundu laiskojāmies, ēdot gozleme un dzerot svaigi spiestas apelsīnu-granātābolu sulas. Ja viesmīlis saka, ka viņiem pašiem šodien gozleme nav, un nesīšot no kaimiņa kafejnīcas, tāpēc par 2 lirām dārgāk, tad `uztaisiet` garas domīgas sejas un viņš piekritīs, ka paliek sākotnējā cena.

Pēc enerģijas atjaunošanas dodamies atpakaļ uz antīko pilsētu. Paturiet prātā, ka apskatāmā teritorija ir krietni plāšāka kā šķiet. Norādes ir, bet, manuprāt, ne gana skaidras, jo es tikai ar trešo reizi atklāju piršu kompleksu, kuru iepriekš nebiju redzējusi. Senie mūri, neliels amfiteātris, pirtis, sakrofāgi, ir gan kreisajā pusē, gan labajā. Vienā ir līdzens gājiens, otrā lieliska iespēja iejusties kalnu kazas lomā. Mēs bijām piedzīvojumu kāri un uzkāpām  arī dažās smailēs ārpus tūristu tākām. Nepalaidiet garām iespēju saplūkt lauru lapas no lauru lapu krūmiem, kuri, iespējams, tur aug jau kopš 4 gs. pirms mūsu ēras.

olympos antīkā pilsēta

olympos antīkā pilsēta

olympos antīkā pilsēta

Senā teātra klātbūtne atraisīja manī jaunus talantus, un kaujas laikā atklājās, ka es protu lidot.

olympos antīkā pilsēta

Atpakaļ ceļā pirmā lieta, ko daram, peldam Olympos pludmalē, jo kāpelējot esam pamatīgi pārkarsuši. Lūk, kādēļ vasaras mēneši nav šādam pārgājienam pimērotākais laiks, jo pat oktobra vidū ir karsti. Olympos, atšķirībā no Čirali, ir krietni cilvēku pilnāks, ļaudis bariņos, lielākoties atpūšas ar alu vai bez, ne tik daudz cik peld vai sauļojas. Viļņi lielāki, iespējams, dēļ tuvo klinšu klātbūtnes, un ūdens ne tik dzirds dēļ tiem pašiem vilņiem.

Čirali mūs sagaida ar fantastiskām pasteļkrāsas debesīm.

Cirali pludmale Antālija

Cirali pludmale Antālija

Vakars ir klāt, un saimnieks ļauj grillēt turpat pie kempinga. Mums ir pašiem savs galdiņš ar salmu saulessargu, krāsainiem krēsliem ar dāžādiem uzrakstiem un vārdiem (Direktors, Daba, Marina) un grils ar sudžuku, aitas sašliku, liellopa sašļiku un Adanas kebabu. Izskaņā, protams, turku tēja no alumīnija kanniņas.

dscn4498

Saimnieks timēr laiski klausās mūziku netālajā nojumē, sēžot uz matračiem, un šķiet, lasa mūsu domas, ja kas ir nepieciešams. Ik pa laikam ar draugiem atgriežamies pie filosofiskām pārdomām par `citādo realitāti` – kā tas būtu, dzīvot šeit ikdienā. Par to, kāds miers un sirdssiltums staro no saimnieka. Vai viņš tāds bija jau `kopš sākuma`, vai tas ir rezultāts šādai dzīvei? Viņš runā zemā, glāsmainā, mazliet čukstošā tembrā, vienmēr smaida, nekur nesteidzas, bet ir laikā. Arī mēs daudz `bijām`, tā vietā, lai `darītu` (being, instead of doing), tomēr līdz viņa budhas mieram un nirvānai mums vēl tūkstošs gadu. Uzzīmēju par piemiņu uz jūras akmens kaķi, un nonācu pie atskārsmes, ka tad, kad iemācīšos par  uzdāvinātu nieka akmeni pateikt paldies tā, kā to parata veikt Yucel, varēšu vairs uz šīs zemes neatgriezties. :)

Šīs ir pēdējās divas Pan Camping eksistēšanas nedēļas Čirali pludmalē. Kaut 8 gadus tas tur ir bijis, valdībai par šo dabas nostūri ir citi plāni, tāpēc Yucel dodas uz Kipru, lai veidotu visu no jauna tur. Bet ja nu tomēr esat Turcijā līdz šī gada novembra sākumam, tad te būs koordinātes: https://www.facebook.com/pancamping/

pan camping

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top