DSCN4647

Gebiz ciems, Uçansu ūdenskritums (foto, video)

Meklējot ūdenskritumu atklājām neiestaigātas takas, kalnu upes gultni un ieguvām dažus caurumus biksēs un jakās.

Pēdējā laikā iedvesma ir vairāk uz mandala akmeņu apgleznošanu, kā uz rakstīšanu, tādēļ sakrājusies paprāva kaudzīte ar bildēm no ziemas, kuras tomēr gribu piefiksēti vēsturei.

Učansu ūdenskritums ir viens no svētdienas pārgājieniem, kurp devāmies februāra sākumā. Tas esot neatklāts ūdenskritums, pie kura var nokļūt 20km kājāmejot (hiking), vai braucot ar offroad auto. Mēs devāmies ceļā agri no rīta, ar minēto offroad auto un pašceptām pankūkām paciņā. Vīrs ir tas, kurš atrod vairumu no mūsu ekspedīciju galamērķiem, nereti, un īpaši, ja rīts ir minēti agrs, es pat nezinu, kur dodamies. Kaut kā līdzīgi arī šoreiz, kādā brīdī ievadām GPS galamērķi, jo ir sajūta, ka braucam pa mežu ilgāk, nekā vajadzētu vai gribētos, bet signāls te ir, te nav, un no ūdenskrituma vispār ne miņas. Izsalkums liek manīt, apstājamies turpat, uz meža ceļa, es uzklāju galdu, priecājoties par to, cik saskaņotas ir auto un sedziņas krāsas (jo krāsām ir nozīme!), paēdam pankūkas, padzeram tēju, pasēžu kā boss un dodamies tālāk.

IMG_4254

Kāds satikts lauku onkulis mūs pārliecina, ka TUR CEĻA NAV, un esot jāiet ar kājām līdz mūsu mērķim. Paēduši esam, enerģijas gana, un tā arī daram. Caur vientuļu pļavu un ne mazāk vientuļiem brikšņiem nonākam lielākos brikšņos, kas man šķiet maģiski un pasakaini, nu kā jau man. Lapas kā nokritušas, tā cilvēku neskartas palikušas, čalo kalnu upe, un tā vien liekas, ka no Kaut Kurienes iznāks kāds lācis. Vai feja.

ko redzēt antālijā

Lecam pa akmeņiem, samērā sirreāla sajūta, jo citā gadalaikā pa šiem pašiem akmeņiem brāžas kalnu ūdens.

DSCN4646

Nav ne lāča, ne fejas, un pat pēc savu 2-3km pārgājiena un lēcieniem, kā arī manām pārdomām par to, nez, kur ir auto, un kā atrast atkapaļ ceļu, ko darīt, ja apmaldos, kur ir saule, ko līdz, ka zinu, kur ir saule, kurā pusē kokiem aug sūnas un žēl, ka līdzi nav šokolādes, lūk, pat pēc tā visa no ūdenskrituma ne miņas. Bet vienojamies, ka atgriezties būtu.. nepareizi, tādēļ turpinām tik doties man neizprotamā virzienā, pretim ūdens čalām… un.. un… IR! Ne gluži tas, ko meklējam, bet IR!

Karaļa baseins. Un, pēc visa (nezinu, kas ir viss, tā teica vīrs) spriežot, tur, lejāāāāāā ir mūsu meklētais ūdenskritums. To es nebiju paredzējusi, bet piedzīvojumi man patīk, un sākam ļoti stāvu kāpienu, nereti pieturoties pie akmeņiem un krūmu zariem. Savi vēl pāris km uz leju, leju vien. Joprojām nevienas dzīvas dvēseles, kaut kāda kalnu/meža vidus, šur tur uz akmeņiem dzeltens un sarkans krāsojums (Lycian road), putni sasaucas, dadži uzplēš bikses, un esam klāt.

Pirmais, ko mēs konstatējam, ir, ka NAV īstais gadalaiks šim konkrētajam ūdenskritumam. Ka ĪSTAJĀ gadalaikā tas krītot no 70m augstuma, tagad to augšu pat nebija vērts fotogrāfēt, jo nekas nekur nekrīt, vien maza tērcīte un dzidrs ūdens. Bet nu skaisti jau tāpat un sports bija labs. Otrā lieta, ko konstatējam, ka pie ūdenskrituma pieved ceļš, kuru varētu izbraukt pat ar ne-apvidus auto. Bet tad, protams, būtu izpalicis Piedzīvojums.

DSCN4658

Ap šo brīdi es apjaušu, ka nu mums viss kāpiens augšup vēl priekšā. Cenšos pierunāt vīru doties pa garāko, bet lēzenāko ceļu. Tomēr uzvar tas, kuram lielāka izpratne par to, kur mēs esam, un kāpjam vien augšup. Februāris, bet kāpjot ir tik silts, ka jaku sienu ap gurniem, un pēc neilga brīža un pāris atelpām jau esam augšā.

Ieteikumi no pieredzes bagātās Inutas:

  1. Neatkārtojiet to vieni paši, ja slikti orientājaties. Ir daudz pazaudējušos tūristu, un telefona zonas tur nebija.
  2. Ņemiet līdzi šokolādi! To es vienmēr nodomāju meža vidū, ja gadījies, ka esmu nonākusi tur nejauši, un šokolādes līdzi nav.

Kādu brīdi paliku viena, visā tajā klusumā, ar nestrādājošu telefonu, bez šokolādes un nojausmas, kur ir ceļš. Stāvēju, gaidīju, kad vīrs atradīs mani. Atrada. Pateicoties viņam, drīzumā nākamais fotostāsts par citu pārgājienu, Saricinar.

 

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

2 Comments

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top