DSCN5197

Turcijas Maldīves (foto)

Izrādās, lai piedzīvotu pārsteidzoši baltu pludmali, nemaz nav jābrauc uz pasaules otru malu! Manā gadījumā, Maldīves ir tikai 2.5h attālumā no mājām Antālijā. Pēc pirmajiem foto un pārsteigtajiem turku draugu komentāriem saprotu, ka pat daudzi vietējie par Salda ezeru nav dzirdējuši. Nepelnīti nezināms, tai pat laikā, varbūt tieši tāpēc tik lielisks, jo tūrisms to nav sabojājis.

DSCN5188

Bet nu par visu no sākuma.

Salda ezers ir ne tikai Turcijas dziļākais ezers (184m dziļš), bet arī viena no divām vietām pasaulē, kur akmeņu struktūra esot ļoti līdzīga akmeņu struktūrai uz Marsa. To 4 gadu pētījumos ir secinājuši zinātnieki no Glāsgovas, lieta nopieta. Gluži tikpat, cik fakts, ka britu zinātnieki atklājuši, ka visvairāk vitamīnu ir aptiekā.

No Antālijas Salda ezers ir 2.15 stundu braucienā, kādi 150km. Brīvdienu ietvaros mēs izbraucam pēc pusdienām un esam klāt ap 15:00. Tie, kas neplāno braukt ar auto, šo rinkopu varat izlaist. Tie kas plāno – lūk, ļoti svarīgi ir nepiedzīvot dziļu vilšanos, sekojot gps un ierodoties pie ezera. Vispirms ir `publiskā pludmale` un kempinga vieta, kas piederot pašvaldībai un savu telti tur varot celt bez maksas. No baltajām Maldīvēm šeit ne miņas, ir burziņš, pelēks un netīrs. Mēs bijām guvuši iedrošinājuma vārdus no Aivitas, un braucām ezeram droši garām (kādas papildus 10 min). Tā, ka pavisam garām, līdz uz labā stūra ir vientuļa lūgšanu mājiņa ar uzrakstu Mescit, tur griežam pa labi un pēc pārsimt metriem vēlreiz pa labi pie zīmes `Turkish Maldives`. Tur arī būs lielā, skaistā, baltā pludmale, kas manās bildēs.

Ap trijiem ūdens ir absolūti dzidrs (pirmā bilde ieraksta sākumā), bet, atgriežoties pēc vakariņām ap 17:00, ir vējš, kurš krastu sakūlis pienā. Smiltis patiesībā ir māls, mīksts un veselīgs, ko cilvēki sev sasmērē virsū un staigā jocīgā paskatā. Ūdens sastāvā ir daudz magnija, tāpāt, kā mālos, tas dziedējot no aknes, dermatītiem un citām nebūšanām. Dodoties peldēt gan ir jocīga sajūta, jo kāja grimst –  maigi, bet līdz potītei. Es, sakultā piena dēļ neredzot turpmākos 3-4 metrus no krasta, tomēr nesaņemos, lai gan ap trijiem vairāki cilvēki peldēja, tātad peldēt noteikti var. Zemākajās bildēs jau savējotais ūdens.

DSCN5177

DSCN5207

Cilvēku maz, grādi patīkami +33* (pēc Antālijas tā ir paradīze!), vējiņš pūš. Lielisks laiks pasauļoties, palasīt grāmatu, safotogrāfēties Maldīvēs un doties.. jā kurp. Reizi pa reizei mums ar vīru patīk nezināt, kurp nakšņosim – iepriekšējā ceļojumā uz Melno jūru, kad Turcijai vēl nebija `nogriezts` booking.com, tas padevās lieliski. Tagad jūtos kā bez rokām, kur meklēt viesnīcu, kā atrast? Tā nu meklējam manuāli – braucot ar auto un meklējot norādes, un izrādās, tiešām ezera apkārtnē ir tikai 1 viesnīca, un pavisam pilna.

DSCN5209yeni

Telts ir līdzi, bet kempinga vietā ir mazās šausmas, tāpēc dodamies vien Antālijas virzienā, ar domu, ja pa ceļam ko interesantu redzēsim, paliksim izgulēties (Antālijā sākusies vasara ar tik mitrām un sutīgām naktīm, ka par gulēšanu uz 2 mēnēšiem jāaizmirst). Un redzam arī –  viesnīcu Gumus Han, Korkuteli pilsētā. Ja gadās būt tajā pusē, iesaku, lielisks personāls, mūsdienīga viesnīca, kur īpašnieks (un/vai interjera dizaineris) ir piedomājuši par detaļām. Un skaistums apkārt Inutai patīk!

DSCN5210

Nākamajā rītā pēc brokastīm pārsteidzu recepcijas darbinieku, sakot, ka gribu pastaigāt pa pilsētu (vīrs pirms tam 5 reizes bija teicis, ka `te nekā nav ko redzēt`, es savukārt tik pat reižu atbildējusi, ka `ar tevi kaut pa Marsu pastaigāt, tas nekas, ka NEKĀ nav ko redzēt`). Darbinieks uz manu `es vēlētos pastaigāt pa pilsētu` noteica neticības pilnu `ak, tā?` un aši saņēmies ieteica doties uz karjeru (jau bijām, šurpceļā, ar auto, ārpus pilsētas), un ka.. nu.. pilsētas centrs esot tajā virzienā. Protams, izrādījās visiem taisnība, Korkuteli tiešām nekā nebija ko redzēt, bet tas nekas, man patika sajust pilsētu, kāda tā ir. Īpaši vakarā, rosīga, ar vairākām jaukām kafejnīcām, to skaitā Yemen cafe. Tāda pozitīva, viegla enerģija. No rīta pilsēta šķita tukša, jaunieši kā nozuduši, tai pat laikā manītie vecākie ļaudis uz manu īso kleitu īpaši neraudzījās, neskatoties uz to, ka divas vienīgās norādes uz vēsturiskām vietām bija ar reliģiju saistītas, un pilsētas centrs ir liela mošeja :)

Noteikti vēlos atgriezties Salda ezerā, iepeldēt, iesmērēties ar māliem, kā arī paņemt kādu maisu cementējošo krasta smilšu līdzi, jo tās ir tieši tādas, kādas par nepelnīti lielu naudu pērku kaķim ko likt čurukastē! 😀

19247595_10209656761358289_2476167403198615646_n

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

3 Comments

  1. karina -  25.07.2017. - 16:29

    Sveiki, mēs ari plānojam braukt uz Turciju, Antāliju..sakiet lūdzu no kādas ceļojuma kompānijas jūs devaties ceļojumā?

    Reply
    • Inuta -  03.09.2017. - 19:00

      Sveiki, mazliet novēlota atbilde – un tomēr – es pastāvīgi dzīvoju Antālijā, tādēļ nevarēšu ieteikt ceļojuma kompāniju :) Uz Salda ezeru braucām paši, ar savu auto.

      Reply

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Back to Top