tulip-3189210_960_720

puķu kultūra Turcijā

Puķes dzimšanas dienās, puķes vārda dienās, puķes randiņā, puķes 1.septembrī, puķes raudzībās, puķes Valentīndienā, puķes bērēs, puķes 8.martā, puķes Skolotāju dienā, puķes izlaidumā, puķes praktiski visos svētkos, izņemot Ziemassvētkos. Tā ir ierasts Latvijā.

 

Bet kā ir ierasts Turcijā?

Šķiet, ka mana pirmā puķu pieredze bija visnotaļ banāla – ar sarkanu rozi Taksim, Istiklal ielā – tālajā 2009.gadā, kad tā vēl bija Stambulas sirds, maģiska un pārsteigumu pilna. Pa to laiski staigāja rožu tirgotāji, vienmēr teju “iebāžot sejā” rozi, ja esi kopā ar pretējo dzimumu. Uz ielas, sēžot kafejnīcā, ēdot restorānā, jebkur. Līdzīgs modelis joprojām strādā pie luksoforiem, sēžot auto – bez rozes nepaliksi.

koprudekiler-28

Otrā puķu pieredze, šķiet, bija maigi rozā ziedu pušķis ar bizbizmārītēm uz ietinamā papīra, piegādāts ar kurjeru, draugam strādājot citā pilsētā. Arī tā bija jauna pieredze, atverot durvis saņemt pušķi ar kartīti.

Turpmākās puķes esmu saņēmusi no drauga (nu jau vīra), dzimšanas dienās, kopā būšanas vai kāzu jubilejās, un vienreiz pat Ziemassvētkos, vāzē, kurā bez puķu kātiem bija arī zelta zivtiņas (RIP). To gan mēs vēlāk izrunājām, ka  Ziemassvētkos var arī iztikt bez ziediem. :)

f62d7251f0aa34505b9af61be8174aae

 

Citkārt vīrs ko noplūc pļāvā vai no koka, kad braukājam pa kalniem. Ja iztur līdz mājām, lieku vāzē.  Otrdienas tirgus dienās pa reizei nopērku meža narcises vai frēzijas pa 10tl, mazs pušķītis, bet daudz prieka vāzē un dzīvoklī.

Turcijā puķu kultūra ir citāda.

Ciemojoties, ļoti reti esmu manījusi ziedus vāzēs. Īpaši vienkāršus, skaistus, svaigus ziedus bez iemesla – tulpes, narcises vai mārtiņrozes. Vai pļavas puķes. Kaut arī tulpes ir Stambulas lepnums un aprīlī piesaista tūristus no pasaules malu malām, turki tās kaut kā īsti “neņem par pilnu”, vismaz ne tik ļoti, lai liktu tā pat vien pāris ziedus vāzē.

tulip-1595260_960_720

Viena no man visgrūtāk pieņemamākajām lietām ir fakts, ka lielākā daļa puķu, kuras tirgo, nav svaigas. Ne tikai tirgū, bet arī ziedu veikalos jāskatās uzmanīgi. Īpaši grūti iet rozēm.

Šķiet, ka Turcijā roze, kurai ir 15 reizes nolasītas virsējās lapiņas un uzpūstas smaržas, ir pavisam OK roze.

Ziedi pušķos bieži vien ir balzamēti, lai vai ko tas nozīmē. No Valentīna dienas joprojām daļa stāv vāzē, un droši vien, līdz Jāņiem vēl stāvēs.

Iepakojums ir ļoti svarīgs- ziedi tiek ietīti lielā papīrā un apsieti ar banti. Un klāt piespraudīte ar nazar bondžuk – pret ļaunu aci. Un tad ar visu papīru un banti likti vāzē. Es, protams, cītīgi izpakoju. Ja vien uz papīra nav bizbizmārītes salīmētas. Tad nu neko. Nereti ziedi ir grozu kompozīcijās, iekšā kaut kas zaļš švammveidīgs, tajā sasprausti ziedi.

medium_baharin_renkleri_cicek_sepeti_26_12_2017_11_31_24

 

Dzimšanas dienas: neesmu ne reizi manījusi, ka kāds kādam nestu dzimšanas dienā ziedus. Nosūtīt ar kargo uz darba vietu, to jā.

Esmu par to runājusi ar turku meitenēm – tas ir ļoti svarīgi, ka vīri/draugi sūta ziedu pušķus tieši uz darbu, nevis “dod pa kluso” mājās.

Jo darbā ir auditorija, kura redz, cik gādīgs vīrs. Protams, protams, ir arī Facebook un Instagram, bet Tas Nav Tas. To pašu dara, kādam uzsākot jaunu darbu – pirmajā darba dienā ar kurjeru sūta ziedus uz jauno darba vietu.

Puķes randiņā: nav gadījies atnākt uz randiņu, kur priekšā vīrietis ar ziediem. Vai Latvijā tā vēl dara? Varbūt man atmiņas no dinozauru laikmeta?

1.septembris: neatceros, ka būtu manījusi skolnieku straumes ar ziediem Turcijā.

Kāzas:  vai, tas ir atsevišķs stāsts. Uz galdiem nereti ir plastmasas ziedi. Pirms pašas kāzām tas man bija must-do-different sarakstā, ka obligāti gribu dzīvos ziedus. Bija. Viesi kāzās ziedus nenes. Bet, ja tā padomā, 500 viesi, vasara, iespējams, +40 grādi, kur ar tiem 200 puķu pušķiem likties? Bet ir ziedu emm… vainagi. Kuri izskatās akurāt kā bēru vainagi. Tos parasti kāzās atsūta uzņēmumi (vīra, sievas, vīra tēva, sievas tēva utt.). Tos pašus arī izmanto, liekot pie durvīm, kad atklāts jauns veikals, vai restorāns, kafejnīca. Un jā, arī bērēs.

19092013135420_20130908-124458

Kāzu jubilejas un kopā būšanas dienas: neesmu piefiksējusi, kā ir citiem. Man tiek dāvināti ziedi, ja tajā brīdī kur neceļojam.

Raudzības: nē. Viesi (daudz viesu) nāk ar zeltu, tāpat kā kāzās. Neesmu manījusi kādu nākam ar ziediem, arī paši neesam gādājuši.

Un visbeidzot, Valentīndiena un 8.marts – pušķis klātienē vai ar kurjeru – obligāti. Jo lielāks, jo labāk. Tikpat obligāti to foto ievietot sociālajos medijos.

Priecīgus svētkus! :)

 

Piezīme: Turcija ir MILZĪGA, tādēļ jāprecizē, ka sakot “Turcijas puķu kultūra” patiesībā atsaucos vien uz savu personīgo pieredzi Stambulā un Antālijā. 

 

 

Posted by:

Inuta
No Stambulas līdz Antālijai. Kur tobrīd esmu, par to rakstu.

Reklāmas pauze

3 Comments

  1. Egija -  08.03.2018. - 21:25

    Tikko nejauši izlasīju par puķēm Turcijā, pilnīgi manas domas, es dzīvoju Sardīnijā un šeit ir pilnīgi tas pats, ziedus dāvina uz dzimšanas dienu (un ne vienmēr), kāzu jubileju (dažreiz) par 1.septembri nemaz nerunājot, 8. Martā gan dažreiz palaimējas saņemt svaigu puķu pušķi. Laikam tās Vidusjūras valstīs ir tomēr ļoti līdzīgas!! :-)

    Reply
    • Inuta -  13.03.2018. - 13:30

      Sveicieni Sardīnijai no Antālijas! Droši vien tai puķu lietai ir praktiski izskaidrojumi :), karstums un tā, varbūt? Tāpat kā citrona lietošana pie VISA un ar VISU..

      Reply

Leave A Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked (required):

Related articles

Back to Top