zobārstu stāstiņš

Jeb kas notiek, ja apstrādā zobu sāpes ar ibuprofēniem, cerot izvilkt līdz Latvijas vizītei.

Tātad pēc periodiska ik 2 nedēļu 4 dienu ibuprofēna kursa kādā dienā (un parasti, brīvdienā) sāk sāpēt nu tā, pa riktīgo, gan augšā, gan apakšā, gan viss žoklis, gan vaigs, gan auss, gan kreisās smadzeņu puslodes. Un nekas, vairs NEKAS nelīdz, īsti pat priežu eļļas kompreses (bet paldies Sarmītei par ideju, vismaz domas novērsās uz brīdi nakts melnumā). Tad nu valsts brīvdienā pēc 2 negulētām un pa sienām staigātām naktīm ar nervu sāpēm es dodos meklēt zobārstu, kas nav viegli, jo ir brīvdiena. Par laimi draugi izpalīdz un esmu klāt – uz vietas dežūrējošs Smadzeņu Smaganu Speciālists, kam vairāk par manām sāpēm un kanāliem rūp smaganas. Izskatās pēc Čeburaškas no multenītes, kur papagailis pitonu mērīja, es cenšos nesmieties, kad viņš stāsta, kas mani sagaida ļoti stiprās antibiotikas un sāpju iznīcinātājus dzerot. Ar piebildi, ka sāpēs šonakt tik un tā, dari ko darīdams. Nu neko, viņš sacījās, ka var salabot smadzenes smaganas un izraut, bet kanālu terapiju varējis veikt vien studiju laikā pirms 10 gadiem, tā ka jānāk man vien rīt, pie Lielā Vīra. Lielais vīrs nudien ir liels, uztaisa man panorāmas rentgenu (interesanta fīča), un kad nu tas gatavs es dzirdu kabinetā kņadu. Tiek sasaukti visi zobārsti, jo Kaut Ko Tādu te neviens nav redzējis. Esmu unikums ar 17 pildītiem kanāliem, un viņi elšot spēj vien noprasīt, vai tiešām visi tie kanāli bija nepieciešami pildīt? Es smaidu un saprotu, ka nav laiks jokot (bet jautājums stulbs, piekrītiet), paprasa, kurā valstī mani tā.. es norūcu, ka ģenētika, ģenētika…maz siera, maz piena, maz saules, un tā… Un viņš ķeras pie darba censties noskaidrot, no kā tad man sāp, jo versijas ir vairāk kā viens liels vīrs spēj aptvert. Izdauza visus zobus kreisajā pusē un atkārto “tik DĪVAINI, dīvaini”, es mierinu, ka ar maniem zobiem vienmēr viss ir dīvaini, lai neķer nu krenķi un turpina domāt. Beigās panorāmas rentgenā lūrot viņš nospriež, ka vainīgs varētu būt šis un tas, un ķeramies pie pirmā klāt. Iešpricē man tā, ka elpa sāk trūkt, bet just es jūtu visu. Iešpricē vēl un brīnās, ka man puse mute neatmirst (tiesa gan tā atmira 30min vēlāk un neatgāja 5 stundas). Ļauj man izvēlēties urbi, ieurbjas un atkal brīnās (būtu paprasījis man, es būtu pateikusi, ka TĀ TAS NOTIKS (viss iebruks un būsim kanālam klāt ātrāk kā gaidīts!)). Nu viņš tver pēc urbja ar kameru (laikam rādīs bildes studentiem), sabildē, un tad sāk mani mocīt, ik pa brīdim piebilstos, ka viņš zina, ka es viņu tagad ienīstu, un Ms.Pupina, I am sorry. Man sāp un es tiešām viņu ienīstu, jo viņš jau labu grib, bet ir liels, liels, liels vīrietis, bet es maza, rozā kurpītēs un šallītē, nedēļu sāpēs nomocījusies un nu viņš sāpina vēl vairāk. Un tad ir kaut kāds klikt, nezinu, vai nervu var izraut, bet sajūta bija tāda.. Latvijā mani dikti lolo un lutina Dr. Ose ar māsiņu Janu, nu tā, ka tiešām es tur relaksējos un pusaizmiegu, viņas ir īsti enģeļi. Bet te – es viens pats lielā pasaulē, zem urbja, un aiz urbja Liels Vīrietis. Kad pateica summu, kas būs finālā jāmaksā, maniem spēkiem bija gals, aizčāpoju mājās un noraudāju kā nākas. Turpinājums sekos rīt 11:00, kad sāks kanālu tīrīšanu, lai Dieviņš man stāv klāt…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *