frizieru stāstiņš

Pie friziera eju reizi 3 mēnešos, tad nu sanāk, ka esmu bijusi kopumā 3 reizes, šķiet? Manu frizētavu sauc Askim (My Love), un frizieri Ayhan bey. Vēl tur strādā Murat, jauns puisis, visticamāk no Melnās jūras puses, jo gaiši mati, Silikona Lūpu puisis, kura klātbūtnē es sajūtos kā no dziļiem laukiem, un ticiet man, ne tāpēc, ka man nav silikona lūpas. Šodien mans apbrīnas objekts bija viņa šokolādes brūnās, pēc skata samtainās (epilētās!!) kājas. Antonio Banderasa kopija arīdzan bija uz vietas foršās džinsās ar zemo jostu un rūtainā atvērtā kreklā. Un tējas pienesēja no Uzbekistānas, ar kuru mēs runājam krieviski, viņai ir depresija un grib atpakaļ mājās. Man liekas, ka Ayhan bey manī redz mežoni, vai panku, vai vismaz hipiju, jo turku sievietes visas tā rātni apcērp, bet man uztaisa uz galvas sprādzienu makaronu fabrikā, un man ļoti patīk 🙂 Apkērtējiem arī, gan Silikona Lūpas, gan Antonio Banderas, gan apmeklētāji sanāk ieplestām acīm un slavē kādi man forši mati esot. Vietējām meitēnēm visām tumši, un, ja grib gaišus, tad sanāk dzeltenīgi. Reiz kafejnīcā pie manis pienāca sieviete un teica, ka viņas vīrs ir noskatījis manus šķipsnotos gaišos matus un grib, lai viņai tādi ir, un kas ir mans frizieris? Īsāk sakot esmu laimīga par savu frizieri, kas redz manī mežoni, kuram svarīgāk par visu ir wash and go, un tā nudien varu 2 mēnešus pēc apgriešanas, kaut ar slapjiem. Trešajā mēnesī gan es īdu, ka izskatās slikti un vajag atkal:). Iznākot no frizētavas ir – uzmini nu – MADO saldējums! Frizētavas numura man nav, bet ja nu kas, rakstiet man komentāros un izstāstīšu kā atrast. Atrast viegli, Sisli rajonā, tieši pie Osmanbey metro stacijas 🙂

One thought on “frizieru stāstiņš

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *