paldies turku policistiem!

Par voodoo lellītēm runājot, man vajag lellīti ar uzrakstu `stulbais sekotājs`. Pētīju Profilo iepirkumu centrā medus stendu, kad pamanīju, ka viens man ļoti tuvu pielīdis klāt. Pārgāju pie ievārījumiem, šis atkal 20cm no manis. Jau radās aizdomas, apmetu loku līdz vīniem, šis turpat. Paņēmu vienu pudeli (kuru šobrīd sparīgi tukšoju laukā), un devos pie tuvākās kases. Šis tāpat. Distances nekādas, pats tik pa ceļam riekstiņus paķēris (piedod man Dieviņ par lāstiem, bet, lai viņam iesprūst!!), atkal 20cm, es atkāpjos, cik nu situācija atļauj un jau iekšā vāros no dusmām. Paņemu čeku, mazliet atgūstu distanci un dodos ātri vienu stāvu zemāk uz izeju.

Saprotu, ka pirms eju ārā tumsā, jāpārliecinās, ka sekotājs ir pazudis. Nekā. Sēž astē. Aizeju līdz kino biļetēm, šis turpat. Skaidrs, ka šī jau vairs NAV sakritība. Braucu atpakaļ augšā un staigāju tur, kur ļaužu daudz, strauji apgriežos, liekot manīt, ka es saprotu, ko viņš dara, šis arī, tēlo, ka runā pa telefonu, kad telefons nav zvanījis. Nu jau man sāk trīcēt ne tikai iekšas no dusmām, un domāju pieiet pie viņa un pateikt fuck off little bastard!!! (es drīkstu savā blogā lamāties vai ne??), apkārt esošie vīrieši mani aizstāvētu. Bet ieraugu policistu un nospriežu, ka labāk iet pie tā. Pieeju, secinu, ka policists angliski nerunā, un kamēr stāstu, ka man te viens 15min seko (nezinot, kā ir `sekot` turciski), tikmēr maniaks jau ir pazudis… Protams, neiedomājos uzreiz norādīt uz sekotāju un tad sākt murmulēt, kas man kait.
Policists prasa, kur šis ir, es jau sajūtos nelāgi, ka te kaut ko izdomāju, pie kam policists atkārto arkadan (no aizmugures), un man stresā šķiet, ka viņš saka arkadaš (draugs), un nesaprot, ka es neesmu pazaudējusi draugu… Saku, ka OK, aizmirstiet, es eju mājās, ka tas vīrietis ir jau aizgājis, nobijies no jums. Policista kungs uzstāj, ka te iekšā ir droši, ārā nav droši. Un prasa, vai esmu viena, vai man ir draugi. Aizejam līdz info centram un man laipni piedāvā citu policistu, kas mani pavadīšot uz mājām. Šis policistis kluss, civilā tērpts un nopietns, prasa, vai tas sekotājs ar mani ir runājis. Un kā izskatījies. Un, lai es skatos apkārt, vai viņš te vēl ir. Un ko es strādāju. Un vai man esot boyfriend. Saku, ka ir, bet tieši šobrīd viņš nav Stambulā. Viņš domīgi nogroza galvu un saka, ka nav labi, nav labi, ka es viena pa tumsu eju.
Tā lūk. No sirds pateicos policistam pie mājas durvīm, jo tiešām, tā mana mazā klusā ieliņa, lai gan ne ilgāka par 2min, bet būtu bijusi bailīga dēļ tā aptuveni 40 gadus vecā, maza auguma, labi ģērbtā, brūnā jakā tērptā kretīna. Es nezinu, ko viņš no manis gribēja. Ceru, ka nekad vairs neredzēšu un nekad neuzzināšu.
Sargiet sevi.

2 thoughts on “paldies turku policistiem!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *