meitene, sieviete un (ne)tikums

Pirmdien no rita pamodos no lieliem blikskiem blakskiem un jau ierastaam skanaam. Ta kaa taas naaca apmeram 2 stundas velak, neka ierasts, mineejums tikai viens  –  mums ir ciemins, pie kam no troksnojosas meitenes gimenes. Ja ir ciemins, tad jau ilgi nav jagaida, ciemini agrak vai velak klauve pie manam durvim. Sacits-darits, ap pusdienas laiku pirmais tuk tuk. Es automatiski labdien vietaa norucu laipni luudzu sveicienu un uzzinu, ka mums kaut kas ar gaazi. Aizeju uz virtuvi, atgriezhu gaazi un fiksi lienu atpakal istaba stradat.

Divi ar pusi gadi Turcijaa dara savu, mazliet taa kaa vainas apzina pavelk, ka biju, saskanjaa ar turku parazhaam, pavisam nedraudziga, nepajautaju, kas vina ir, nepastastiju visu par sevi, neizprasiju visu par vinu, neizraadiju virtuvi un nepadzeru kopaa teeju. Sanemos, izlidu velreiz no istabas, pajautaju, vai atbraukusi uz Stambulu pilsetu apskatit, atbildeju uz paris jautajumiem, par to, ko es daru, un vai es esot taa bulgaariete? Atbildeju, ka nee, esmu taa latviete, un tad mani parnema specigas aizdomas, ka vina jau visu par mani zina. To apstiprinaja jautajums par vecakiem, vina nudien centas pajautat taa it kaa nezinatu, bet isti nesanaca. Jutos teju vai glaimota, ka cilveks, kuru nekad neesmu satikusi un nezinu pat kaa sauc, zina par mani.. drosi vien vairaak kaa es par sevi.

Tas jau viss sikums, ciemini te pa reizei naak un visi, iznemot, manejos, ir arkartigi versti uz socializaciju, un tusesanu pa koplietosanas telpaam (ka jau busiet lasijushi ieprieks, viriesi-ciemini dara briesmu lietas vannasistaba un tam seko zimites uz galda teju romana biezumaa).

Prieki saakaas, kad parradaas otra dzivokla biedrene un uzskreeja cieminam virsuu, ietinusies dvielii (taada vina dodas uz dushu no talakaa dzivokla gala). Taa un sitaa, un siltais udens neesot, kamer es spaidu virtuvee kombi pogas, ciemins metas izprasnaat dvielii knapi terpto meiteni, uz ko meitene ne pa kam nereagee, bet pagriezhas uz mani un angliski prasa – kas taa taada ir, un sausmas cik vina daudz runaa?! Pie kam boloties taa, ka pat kurlajam butu skaidrs, ka tiek aprunata persona nr.3. Si aprobezotiba mani vienmer ir fascineejusi  – kaa vini spej but drosi, ka cilveks, kas stav lidzas, nesaprot anglu valodu? Par to, ka tiek aprunats blakus stavosais/aiz sienas esosais man shoks mazaaks, tas ne vienu vien reizi pieredzeets. Isi atbildu, ka ciemins ir taas un taas maasa, un ka loti draudziga, jaa. Ciemins tikmer pazud no ainas, un talak seko kaut kas, kas man sajauca galvu.

Meitene man saka, ka vinai rit puisis naksot ciemos, un vai taa tagad nebus probleema, ja te ir taa maasa-cieminsh. Saku, ka ja vien to puisi neved maasa-cieminsh istaba, bet savaa, kaa parasti, tad kaada gan tur problema?! Bet vina man visa nopietniba saka, ka, luk, esot meitenes un sievietes, un maasa-ciemins domaajot, ka vina ir meitene, bet kad ieraudzis puisi, domas mainis. Es bolu acis, vina man saka, ka nu es tacu zinot atskiribu stap meitenem un sievietem?!!! Nacas teikt, ka zinu. Neattapos paprasit, kas tad isti ir vina, vien piebildu, ka taa tacu ir vinas istaba un vinas privata dzive un var tur darit ko grib un ar ko grib, kamer tas netrauce citus. Uz ko vina iesaucas, ka es taa varot gan, bet vina… Mierinaju, ka ja jau ES varu, tad noteikti var ari vina, par ko meitene man bija bezgala pateiciga un skali smejoties devas pelniitaa dushaa.

Taa nu, ja kads otrdien naktii no meitenes klust par sievieti, vai zaudee tikumibu kada cita acis, vai neapklaats uzskrien virsu virietim, tad oficiaali vainiga esmu es, taa latviete!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *