divas pilsētas, divas Inutas

Līdz ar novembri esmu uzsākusi savu jauno dzīves posmu ar dzīvošanu Antālijā un strādāšanu Stambulā. Kaut kur virs Stambulas mūžīgi spožajām gaismiņām, kā virs bagātību salas, manī dzima dažas atklāsmes, un nolēmu pierakstīt. Varbūt mani lasa kāds/a, kurš grasās pieņemt līdzīgas izvēles, vai kāds/a, kuram ir līdzīgs dzīvesveids un vēlas padalīties ar padomiem.

Pirms turpināt, manuprāt, svarīgi piebilst, ka šī, tāpat kā pārcelšanās uz Turciju bija mana brīvprātīga izvēle. Ne tad un ne tagad lēmums netika pieņemts `apstākļu` vai Kāda spiests. Varbūt šķiet nesvarīga detaļa, bet, es ticu, ka tieši šī brīvprātība spēlē izšķirošu lomu brīžos, kad vissirslikti (un tādi ik vienam gadās, īpaši agri no rītiem un lietainā laikā). Jo nav neviena, ko vainot. 🙂 Izņemot sevi, bet tas nav interesanti.

Antālijā es esmu Inuta1 – ērtās pidžambiksēs mājās, gatavojot vakariņās visādus turku brīnumus, dedzinot sveces, pārstādot puķes, radot mājīguma sajūtu, tīrot reizēm neesošus putekļus un visādi citādi esot ne bīstama, tomēr mājsaimniece. Tiesa gan, no 9-18:00 es tik un tā strādāju on-line, bet vakari  ir gana gari manām mājsaimnieces izpausmēm, ja reiz nezaudēju stundas ceļā. Sanāk pat laiks aiziet sporta pastaigā gar jūru. Brīvdienās ērtā sporta apģērbā un matiem astē es baudu svaigu gaisu un laiskumu kaut kur dabā. Komforts un rutīna ir mani Antālijas atslēgas vārdi.

Stambulā esmu Inuta2 – augstpapēžos, šaurās melnās biksēs, elegantā žaketē, ar krellēm un Itālijas somiņu, viscauri biznesā un tā etiķetē. Tikšanās, sapulces, komandas pasākumi, gudras sarunas un aizraujoši projekti, lakoti nagi, saveidoti mati un uzkrāsotas acis.  Diena sākas ap 7:00 ar atskaitēm un emailiem un beidzas kad beidzas. Virpulis ar projektiem un ugunsgrēkiem, bet laiks paskrien nemanot. Izaicinājumi un izaugsme ir mani Stambulas atslēgas vārdi.

Atskatoties uz neilgo laiku secinu, ka šis ir bijis viens no maniem labākajiem lēmumiem (un PALDIES Visumam par iespēju!), dzīvot mazā klusā piejūras pilsētā un strādāt Stambulā! Šīs abas Inutas, viena mājsaimniece un otra raženi strādājošā un sevi pilnveidojošā – tās abas rada manī kolosālu harmoniju. Un, ja man rīt būtu jāizvēlas tikai viena, es būtu milzu dilemmas priekšā. Jo abas man šobrīd ir vienlīdz svarīgas.

Turpinājums par lidošanas turpu šurpu praktisko pusi sekos nākamajā sērijā. 🙂

foto (c) fearlessleon.com

One thought on “divas pilsētas, divas Inutas

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *