Inutas piparkūku mīkla (ar vīnogu melasi un medu)

Apjuku piparkūku mīklu recepšu klāstā internetā, tāpēc izdomāju pieiet radoši, eksperimentēt un radīt savu piparkūku mīklas recepti! Sanāca tik labi, ka apsveru mainīt profesiju un kļūt par pavāru, ha! 🙂

Šo piparkūku mīklu lieku pie `turku ēdieniem` ne tāpēc, ka tas ir turku ēdiens, bet tāpēc, ka šo var gatavot no arī Turcijā viegli pieejamām sastāvdaļām. Iesala vietā lietoju pekmez, piemēram. Tie, kas mani lasa Latvijā, pekmez vietā droši lieciet iesalu.

INUTAS PIPARKŪKU MĪKLA

15 krustnagliņas (karanfil, samaltas pulverī)

3 tējkarotes kanēlis (tarçın, pulverī, tāpāt kā viss zemākais)

4 tējkarotes piparu (karabiber)

3 tējkarotes koriandra (kişniş)

2 tējkarotes muskats (misket?)

1 tējkarote ingvers (zencefil)

1 tējkarote cepamā pulvera (kabartma tozu)

2 ēdamkarotes kakao

200 g sviesta

100 g brūnā cukura

100 g medus

200 g pekmez (vīnogu melase, aizstājams ar iesalu, droši vien)

700 g milti

1 ola

Vispirms es sagatavoju garšvielas – sadauzīju piestā krustnagliņas un sijāju caur mazo tējas sietiņu. Ja kādam ir vienkāršāka, 21.gs. atbilstošāka metode, droši izmantojiet to. Samaisam visas garšvielas vienā traukā un tad ķeramies pie nākamā darba. Un tā ir kausēšana. Sviestu sagriežu gabalos, metu katliņā un sāku uz mazas liesmas kausēt. Tad pievienoju pekmez – vīnogu melasi, jo iesala man Turcijā nav. Tad brūno cukuru un medu. Kad viss izkusis, pie pirmā burbuļa griežu uguni nost. Iemaisu visas garšvielas (ieskaitot kakao), pusi miltu un olu. Kārtīgi izmaisu, lai visas garšvielas ir vienmērīgi pa mīklu, un atstāju, lai dziest. Kad ir patīkami silta (un mazliet sabiezējusi), tad otru pusi miltu pa daļai izberu uz galda un tajā lēnām ieleju un iemīcu mīklu. Mīkla arī beigās vēl ir gana ķepīga, bet tomēr ok, lai noapaļotu un ietītu follijā. Lieku uz nedēļu ledusskapī `gatavoties`.

Tālāk jau viss kā parasti – rullēju aukstu, apmēram 1-2mm biezu, cepu 180* apmēram 7-9 minūtes. Eglītes cepas visātrāk, sirdis vislēnāk, beigās iepratos nejaukt formiņas vienā pannā. 😉

Sanāca garšīgas, kraukšķīgas, bet ne cietas.

Zemāk ir glezna ar mūsu kaķi Šukru. Viņš visu cepšanas laiku sēdēja pie galda un gribēja asistēt.

Zemsvītras piebildes: Kakao liku principā tikai krāsai. Vienbrīd sabijos, ka būs sanākuši šokolādes cepumi, jo mīkla smaržoja pēc šokolādes pirmajā mirklī. Pēc nedēļas pipari jau bija ņēmuši virsroku.

Arī brūno cukuru baltā vietā liku dēļ krāsas. Medu – jo es praktiski nelietoju cukuru, tāpēc labāk aizstāju, kad var. Ja nebūtu mājās bijis brūnais cukurs, tad cukuru neliktu vispār.

Ja kādreiz mēģināsiet, priecāšos, ja padosiet ziņu, kā sanāca. 🙂

Priecīgu svētku gaidīšanas laiku!