Otrdienas tirgus dienas nav tikai dienas, kad eju uz tirgu, kurš atbrauc un iekārtojas tam speciāli veidotā vietā 5min no manām màjàm, tas ir rituāls. Viens no tiem, kas man vienmēr asociēsies ar Antāliju.
Vispirms mēs ar Gabrielu tiekamies uz tēju, kafejnīcā, kas ir 1min no tirgus. Agrāk tā bija Joyy cafe, laika gaitā esam devušas priekšroku Biskuvi cafe. Kādu stundu runājam par dzīvi un dzeram tēju. Reizēm ēdam tiramisu. Atkarīgs no tikšanās laika. Tad “noparkojam” velo pārdesmit metrus tālàk pie Carrefour veikala. Izspraucamies caur “aizkulisēm”, lai nebūtu jāiet apkārt tirgotāju auto. Tad sākam klejot. Mums nekad neizdodas tā aši un mērķtiecīgi, vienmēr sanāk laiski un haotiski. 🙂
Mums ir sava tomātu, zaļumu tante un piena un olu onklis. Pārējo nekādi nevaram atcerēties, kur pirkām. Tā staigājot un domājot, ko gatavot (nākamais tirdziñš pēc nedēļas), visu ko dod nogaršot. Vienmēr sakam viena otrai “man neko daudz nevajag”, bet knapi iznesam maisus līdz velo. Sakraujam visu uz stūres un groziņā, un dodamies mājup. Pāris aši uzņemti foto – persiki (vai tās bija aprikozes?) izplūda. 🙂
One thought on “tirgus dienu rituāls (foto)”