raksta Inuta
Šis ir bijis interesants mēnesis – mēnesis, kurā es satieku biznesa cilvēkus, kuri ir apzināti pieņēmuši lēmumu Stambulas biznesu nomainīt pret Antālijas vai Izmiras, visi līdzīgu iemeslu dēļ, tomēr ar atšķirīgām motivācijām un stāstu. Nolēmu padalīties arī ar jums (jo man tik ļoti patīk dzīvot Antālijā, ka laikam taču neapzināti aģitēju visus pārcelties šurp 🙂 […]
Šodien bija brīnišķīga, priecīga un saulaina diena, kura sākās ar laiskām brokastīm 12:00 un turpinājās ar sporta apavu iegādi (jāatgūst novembra un decembra nostaigāto/noskrieto km rādītāji). Bet gadās arī citādas dienas – tādas, kurās Turcijas ir par daudz. Saprotiet, Turcija ir skaista, Stambula maģiska un Antālija palmu, saules, jūras un smaidu pilna. Bet tik un tā gadās, ka […]
Nu jau tālajā 2009.gada rudenī es ar vienu pelēku čemodānu ierados Stambulā un atplestām rokām aicināju visu, kas mani sagaida. Un sagaidīja tik daudz kas! Pirms pāris dienām Stambulā es piepildīju to pašu vienu pelēko čemodānu (brīnums, ka tas vēl nav izjucis) ar drēbēm un grāmatām, un atgriezos mājās, Antālijā. Ar to arī noslēdzot vienu no pieredzes bagātākajiem gadiem, […]
Latvietis manī aug augumā ar katru gadu, esot prom no Latvijas. Interesanti, vai tas dēļ cilvēka būtības – ka kaut ko sākam novērtēt, kad esam zaudējuši? Latviju zaudējusi neesmu, tomēr, ikdienā vairs neesam kopā vis. Ja agrāk mani vilināja Indijas akmeņi, austrumnieciskas rotas un vīraks, tad tagad es, ik vasaru esot Latvijā, iegādājos kādu dzintara […]
Šodien pagājušas 9 dienas, kopš pie mums ciemojas vīra vecāki. Saldētava piepildīta ar dažnedažādiem gardiem ēdieniem, sākot ar ičli koftēm (kotletes-māksla), turpinot ar kāpostu, piparu, lapu tīteņiem, buljonu, humusu un tā tālāk. Māja tīra-pre-tīra, uzradušies visādi virtuves paklāji un galdautiņi. Sirsnīgi. Brīžos, kad mamma negatavoja un tētis nevizinājās ar Antālijas sabiedrisko transportu (pēc 65 gadu […]
Ja pirmo kultūršoku es piedzīvoju pēc 4 gadiem Turcijā-Ramadāna brīvdienās Ciemā, tad otro pēc 5 gadiem Turcijā – aitu ziedošanas brīvdienās jeb Kurban bayrami. Vairs nekad. Vairs nekad es negribu būt Ciemā šajās reliģiskajās brīvdienās. Taisnības labad jābilst, ka neredzēju, KĀ tiek ziedotas aitas, neredzēju arī aitu galvas un ādas uz stabiem un asiņu straumes. […]
Nesen kādā vakarā mēs nolēmām zīmēt mandalas ar turku draudzeni, bet, pirms sākt, ierosināju, ka varētu vispirms pajogot, un tad pāriet uz mandalu zīmēšanu. Tā kā tikko bijām pieēdušās, šo domu tomēr atmetām. Ar mandalām tikām galā pa stundu, enerģija vēl bija, un viņa ierosināja: `JA VĒLIES, mēs varam tagad pajogot`. Turku valoda ir tik ļoti ne-tieša, […]
Izlasīju rakstu par `17 lietām, kas mainās uz visiem laikiem, kopš dzīvo ārzemēs`. Un aizdomājos. Precīzi uzrakstīts. Iedvesmojoties (un vietām atsaucoties uz to), arī manas 10 lietas, kas ir mainījušās, kopš 2009.gadā pārcēlos uz Turciju. 1. Vairs nekad nav garlaicīgi Par rutīnu var aizmirst mirklī, kad ar savu čemodānu esi izkāpis citā valstī. Nezinu, […]
1. Lidot ir forši. Tas, kas nav forši, ir stunda uz/no lidostas. 2. Laika optimizēšanai ir vērts izmantot 21.gs. tehnoloģijas, iečekoties ar savu viedtālruni, tādējādi arī izglābjot kādu koku. 3. Uz iekšzemes reisiem nudien nav vērts ierasties ātrāk kā 30min pirms, ja vien esi izpildījis punktu nr.2 4. Vēl laika optimizēšanai ir vērts vilkt bikses, […]
[vimeo]http://vimeo.com/123456789[/vimeo] Janvāris Gads sākas ar nudien lieliem darba apjomiem. Tomēr pa brīvdienam pabeidzu Stambulas mirkļu grāmatu. LTV1 rāda Dainas Jāņkalnes video, kur intervētas latviešu meitenes, ieskaitot es. Lidoju uz Vīni darba sakarā un pēc tam pa taisno uz Latviju. Latvijā kā allaž, nosalstu, bet citādi viss forši. Februāris Strādāju vismaz 12h dienā, mājās pirms pusnakts, […]